Bērni jāsarga no smēķēšanas!

PASAULEI VAJADZĪGI NESMĒĶĒTĀJI !

Ja Kolumbs to būtu zinājis!

Uzskata, ka eiropiešiem Ameriku atklāja Kolumbs, kaut gan pilnīgākas vēstures liecības tagad apstiprina, ka Jaunajā Pasaulē jau ilgi pirms viņa no Norvēģijas bija ieradušies vikingu jūrasbraucēji. Tomēr norvēģi neatveda tabaku uz Eiropu. To izdarīja Kolumba jūrnieki. Ja Kolumbs būtu zinājis, kādu postu nākamajām paaudzēm atnesīs tabakas auga lapas, iespējams, viņš nebūtu ļāvis izkāpt krastā saviem jūrniekiem ar šī auga stādiem.

Tabakas lietošana nesmēķējot,

bet gan iešņaucot nāsīs tās pulveri vai kožļājot lapas, ir izrādījusies tikpat bīstama veselībai vai vēl kaitīgāka, kā tās smēķēšana. Tāpat attīstās nikotīna atkarība, pierašana un prasība pēc tā, jo ne tikai no plaušām, arī no deguna un mutes gļotādas, nikotins var uzsūkties un nokļūt asinsrites sistēmā. Pazeminās ožas spēja un smaržu uztvere, pavājinās vai izzūd garšas sjūta, elpa kļūst smakojoša. Bez tam attīstās deguna un mutes gļotādas iekaisumi, smaganu slimības, var rasties mēles vai rīkles vēzis.

Firmas, kas izplata tabakas izstrādājumus, cenšas reklamēt “tabaku bez smēķēšanas”, izmantojot šim mērķim populārus cilvēkus, izcilus sportistus, pievilcīgus aktierus. Tieši tāpēc skolotājiem, jaunatnes audzinātājiem, vecākiem un pašiem jauniešiem svarīgi izskaidrot, ka tabakas “zelēšana”. kožļāšana vai iešņaukšana ir ne mazāk kaitīgas kā smēķēšana.

Brīdinājums no Ženēvas

Pasaules Veselības organizācija (WHO) Ženēvā joprojām kā vienu no lielākajiem draudiem bērnu dzīvībai un veselībai un vispār cilvēces attīstībai uzskata smēķēšanu. Tā apdraud un spēj izpostīt veselību vēl daudz lielākā mērā kā AIDS vai bērnu infekcijas un nepietiekams uzturs jaunattīstības zemēs. Smēķēšanas izplatība ir globāla. Attiecībā uz bērniem galvenokārt runa ir par pasīvo smēķēšanu, kurai tie tiek pakļauti. Smēķētājs domā tikai pats par savu patiku, bet apkārtējos, tai skaitā arī bērnus, pakļauj dūmu iedarbībai pret viņu pašu gribu.

Lai nekļūtu par smēķētāju no agras bērnības

Nav iespējams mierīgi paiet garām jaunai vai topošai mātei, kura smēķē! Smēķētājai bērns var piedzimt nedzīvs, biežāk ir priekšlaicīgas dzemdības, aizkavēta augļa attīstība mātes klēpī. Pirmajos dzīves mēnešos smēķētājas bērnam ir paaugstināts pēkšņās nāves risks. Pie “sekundārās smēķēšanas” apkārtējiem nākas ieelpot to, kas smēķētājam “palicis pāri”, vēl vairāk, īpaši indīgas vielas, tvana gāzi, pat zilskābi..

Dūmu ieelpošana veicina bērniem vidusauss iekaisumu rašanos. Vidusausī uzkrājas šķidrums, pasliktinās dzirde.

Īpašu risku“sekundārā smēķēšana” rada attiecībā uz astmu. Iespējams, ka katrs desmitais no mums būs kādreiz piedzīvojis apgrūtinātas elpas lēkmi. Bērnu vecumā tas var notikt vēl divas trīs reizes biežāk. “Sekundārā smēķēšana” viņiem provocē un veicina astmas attīstību.

Pusaudži un smēķēšana

Pēc ASV datiem pēdējo 10 gadu laikā visās ļaužu vecuma grupās smēķētāju skaits ir ievērojami samazinājies, izņemot pusaudžus. Ar skumjām jākonstatē, ka tīņu vecumā smēķētāju skaits pieaug, īpaši tas attiecas uz meitenēm. 90% no pašreizējiem smēķētājiem, kas tagad no kaitīgā paraduma vairs nespēj atbrīvoties, atzīst, ka uzsākuši to darīt pusaudža gados. Laikam ar to rēķinās tabakas izstrādājumu reklāmas devēji. No 2,5 miljardiem dolāru, ko ASV ikgadus izdod šim nolūkam, lielākā daļa tiek izlietota jaunatnes iespaidošanai.

Reklāma un īstenība

Tiešā vai netiešā veidā smēķējošs tīnis tiek attēlots kā atraktīvs, vairāk seksīgs, spēcīgs, piedzīvojumiem bagāts, mūsdienīgs. Īstenībā ir pavisam pretējais.

Nikotīna atkarīgs, ar smakojošu elpu, nodzeltējušiem, plankumainiem zobiem un netīru mutes gļotādu. Pastāvīgi klepo, izjūt paātrinātu sirdsdarbību, elpas trūkumu, paaugstinātu asinsspiedienu. Atlētiskās spējas un seksuālā potence pazeminās.

Smēķēšanas mainīgais efekts un nikotīna atkarība

Pašā sākumā nelielais nikotīna daudzums, kas izsmēķējot cigareti, nonāk asinīs, it kā paaugstina darba prieku, rada mānīgu labsajūtu, nomierina, uz laiku nomāc ēstgribu un slāpju sajūtu. Pie tam ir pierādīts, ka smēķēšana tāpat kā kofeīns darba spējas nekādā ziņā nepaaugstina, bet dod tikai “uzmundrinošu” efektu. Drīz pierod un nevar vairs bez tā iztikt.

Nereti vajag arvien vairāk un vairāk, lai iegūtu cerēto. Ja dienā izsmēķē vairāk nekā 20-25 cigaretes (5-6 cigārus), var parādīties toksiski simptomi: nervozitāte, muskuļu raustīšanās, bezmiegs, nelabums, mutes gļotādas kairinājums, bezspēks, redzes traucējumi un sūdzības no sirds puses.

Smēķētāja un līdzcilvēku likstas

Paša smēķētāja balss kļūst rupjāka, elpa dvako. Zobi vairs nemirdz balti. Pieaugot siekalu sekrēcijai, biežāk jāspļaudās, slepus vai atklāti. Varbūt attēlotais, kas ne tuvu nav viss, šķiet hiperbolizēts, taču par nožēlu, visbiežāk atbilst īstenībai. Medicīnas statistika ir nepielūdzama, tā bezkaislīgi reģistrē “gadījumus” un saskaita procentus. Aktīviem un arī “pasīviem”smēķētājiem ir 30% augstāka riska pakāpe saslimt ar plaušu vēzi, kas ASV ikgadus paņem vairākus tūkstošus dzīvību.

Piespiedu “pasīvās  smēķēšanas” dēļ ASV katru gadu ar plaušu vēzi nomirst pāri par 3000 nesmēķētāju! Hroniska smēķēšana uztur bronhītu, kas veicina plaušu audu sklerozi. Samazinoties plaušu audu iestiepjamībai, rodas emfizēma. Elpošanas rezerves izsīkst, parādās aizdusa. Smēķēšanas izraisītie asinsvadu spazmi veicina artēriju sašaurināšanos un iekaisumu. Pasliktinoties asinsritei locekļos, parasti kājās, var pat nonākt līdz gangrēnai, kad nepieciešams izdarīt amputāciju. Smēķēšana paaugstina koronārās slimības, stenokardijas un infarkta, kā arī insulta risku.

Viss iepriekš teiktais, ja smēķēšanu turpina, sumējas un pieaug. Ir aprēķināts, ka ASV katru gadu smēķēšanas dēļ priekšlaicīgi nomirst ap 350.000 cilvēku.

Cerības stars

Ilglaicīgi novērojumi un pētījumi parāda, ka cilvēki palēnām tomēr “nāk pie prāta” Laikā no 1964. līdz 1992. gadam smēķētāju īpatsvars ASV ir sarucis no 55% līdz 29%. Ziemeļvalstīs šī tendence ir mazāk krasi izteikta. Mūsu mazajā Latvijā mēs vēl to tā nejūtam. Vai, ieejot Eiropas Savienībā, turpināsim tikpat daudz smēķēt, vai sāksim jau tagad šo kaitīgo paradumu atmest? Gribu būt optimists unizsaku cerību, ka XXI gadsimtā, salīdzinot ar aizvadīto XX, cilvēki sāks masveidā atmest smēķēšanu. Parunājiet ar cilvēkiem, kas pieņēmuši izšķirošo lēmumu un ir sekmīgi tikuši vaļā no nelāgā paraduma smēķēt, tad jūs gūsiet ierosmi un iedrošinājumu, lai arī paši atbrīvotos no smēķēšanas!

Ko darīt pašlaik

Ļoti svarīga nozīme ir personīgam piemēram. Pusaudži, kas nāk no smēķētāju ģimenēm, divreiz biežāk paši kļūst par smēķētājiem.

Bērnu audzinātājiem, skolotājiem, speciālo mācību iestāžu un augstskolu pedagogiem, jauno karavīru audzinātājiem, sabiedriskajiem darbiniekiem - jākļūst nesmēķētājiem, vēl vairāk, viņi vispār nekad nedrīkst uzsākt smēķēt! Nevis vārdos, bet gan darbos kļūsim par paraugu nākamajai XXI gadsimta paaudzei!                               

Enoks Biķis