Vakcinācija

Valsts aģentūra „Latvijas Infektoloģijas centrs” ir sagatavojusi atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par vakcināciju.

1. Līdz kādam vecumam bērns iekļaujas valsts apmaksātā vakcinācijas kalendārā?

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 111.pantu „Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu”. Valsts apmaksātā (obligātā) vakcinācija pienākas ikvienam bērnam, neraugoties uz to, ka viņš nav bijis vakcinēts savlaicīgi kontrindikāciju vai citu iemeslu dēļ. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3.panta pirmo daļu: „Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas”.

2. Ja pusaudzis ir saņēmis pirmo un otro vakcīnas pret B hepatītu devu bez maksas 14 gados, bet trešā deva jāsaņem 15. gados, tad bērna vecākiem par to esot jāmaksā?

Bērna vecākiem par to nav jāmaksā, jo valsts apmaksātās vakcīnas pasūtījums tiek plānots, lai katram pusaudzim 14 gadu vecumā būtu iespēja saņemt trīs potes pret B hepatītu, vai arī pabeigt uzsākto vakcinācijas kursu 15 gadu vecumā.

3. Vai pienākas vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) infekciju meitenei, kurai 13 gadi paliks 31. augustā (visu 2010. gadu viņai ir bijis 12 gadi) vai 15. septembrī?

Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=11215) 56.punktu „vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju 12 gadus vecām meitenēm uzsāk ar 2010.gada 1.septembri”. Līdz ar to, ja meitenei 2010.gadā 1.septembrī ir 13 gadi valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV infekciju nepienākas. Savukārt, ja meitenei 13 gadi paliks vēlāk, piem., 15.septembrī, viņai ir tiesības uz valsts apmaksāto vakcināciju pret CPV infekciju.

4. Kādi ir minimālie un maksimāliem intervāli starp vakcinācijām?

Optimālie intervāli starp vairākām viena antigēna devām ir noteiktas vakcīnu zāļu aprakstos/lietošanas instrukcijās un Latvijas Vakcinācijas kalendārā. Piemērām, vakcīnas Cervarix (Cilvēka papilomas vīrusu vakcīna) ieteicama vakcinācijas shēma ir 0., 1., 6.mēnesis. Vispārinot, Vakcinācijas kalendārā paredzēto vakcīnu ievadīšana ar intervālu, kas īsāks nekā 4 nedēļas, var samazināt antivielu atbildi, tāpēc jācenšas izvairīties no šādas rīcības. Nākamo vakcīnas devu, kas ievadīta ātrāk nekā 4 nedēļas pēc iepriekšējās devas, nedrīkst uzskatīt par primārās imunizācijas sastāvdaļu. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ekspertu nostāju intervāla pagarinājums starp minēto vakcīnu devām noved pie augstāka antivielu līmeņa veidošanās. Tomēr daudz svarīgāk ir ātrāk pabeigt primārās vakcinācijas kursu un aizsargāt bērnu pirms tas sasniedzis vecumu, kad inficēšanās risks ir visaugstākais, nekā orientēties uz optimālo imunoloģisko atbildi. Intervāli starp devām, kas ilgāki par rekomendējamiem, nesamazina galīgo antivielu līmeni. Ja kāda deva ir izlaista, imunizācija jāturpina tā, it kā parastais intervāls būtu ievērots. Papildus devas nav nepieciešamas.

5. Ir situācijas, kad māsai, ārstam nav zināms, kādas vakcīnas bērns ir saņēmis. Vai „lieka” vakcinācijas deva ir kaitīga?

Vakcinācijas kalendārs ir domāts, lai ar minimālo vakcinācijas skaitu panāktu optimālu efektu. „Lieka” vakcinācijas deva ir saistīta augstāka antivielu līmeņa veidošanās un nav kaitīga organismam.

6. Vakcinācijas noteikumos ir noteikts, ka pret difteriju vakcinē ik 10 gadus. Dažreiz, atsaucoties uz epidemioloģisko situāciju valstī, rekomendē ik 5 gadu. Ko praktiskām māsām darīt?

Pieaugušo vakcinācija pret difteriju un stinguma krampjiem ir noteikta Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=11215) 2.pielikumā. Dokuments paredz noteikto riska grupu biežāku nekā reizi 10 gados balstvakcināciju pret difteriju un stinguma krampjiem. Ārstniecības personām, kas veic vakcināciju uzmanīgi jāiepazīstas ar šo normatīvo aktu.

7. Ja pacients 20 gadus nav vakcinēts pret difteriju, ko darīt noteikt antivielu līmeni vai sākt pamatimunizāciju?

Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=11215) 2.pielikumu, ja personai, kurai agrāk tika veikts pilns plānveida vakcinācijas kurss pret difteriju un stingumkrampjiem, laika periods pēc pēdējās balstvakcinācijas ir ilgāk par 10 gadiem veicama balstvakcinācija ar divām Td devām ar intervālu 1-1,5 mēneši.

8. Kaut gan vakcinācijas kalendārs attiecas uz bērniem, vai privātie ārsti nevar iepirkt vakcīnas un vakcinēt bērnus par maksu?

Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=11215) 7.punktu „vakcinācijas iestādēm ir tiesības veikt vakcināciju par maksu, izmantojot vakcīnas, kas iegādātas ārpus valsts pasūtījuma, ja vakcinējamā persona vai viņas likumīgais pārstāvis tam piekrīt. Šādos gadījumos ārstniecības personu pienākums ir informēt pacientus par iespēju vakcinēties bez maksas ar citām vakcīnām, ja pastāv šāda iespēja”.

9. Vai „Infanrix hexa” un „Prevenar” vakcīnu vēlams ievadīt vienlaikus vai atsevišķi?
Lai samazinātu ārsta apmeklējumu skaitu, kas nepieciešams pilnam imunizācijas kursam, Pasaules Veselības organizācija (PVO) iesaka vienas vizītes laikā ievadīt visas vakcīnas, kas paredzētas Vakcinācijas kalendārā atbilstoši bērna vecumam. Ja injekcijas veiktas vienlaicīgi, t.i. vienas ārsta vizītes laikā, dažādas vakcīnas ievada dažādās ķermeņa daļās. Nedrīkst sajaukt dažādas vakcīnas vienā šļircē. Saskaņā ar PVO ieteikumiem dzīvu izraisītāju saturošās vakcīnas jāievada vienā dienā vai ievērojot vismaz 4 nedēļu intervālu, lai novērstu potenciālo mijiedarbību. Minētā rekomendācija neattiecas uz citām vakcīnām. Dati par „Infanrix hexa” ievadīšanu vienlaikus ar „Prevenar” neliecina par klīniski nozīmīgu antivielu mijiedarbību attiecībā uz katru atsevišķo antigēnu, ievadot 3 primārās vakcinācijas devas. Tomēr, ja „Infanrix hexa” tiek ievadīts vienlaikus ar „Prevenar”, ārstam jāzina, ka klīnisko pētījumu dati liecina, ka febrilo krampju reakciju biežums ir lielāks, salīdzinot ar to rašanos pēc „Infanrix hexa” viena paša ievadīšanas. Vairumā gadījumu šīs reakcijas bija mērenas (39°C vai mazāk) un pārejošas. Šādos gadījumos var būt nepieciešama antipirētiska terapija atbilstoši ārstēšanas vadlīnijām.

10. Vai pēc ērces piesūkšanās ir nepieciešamība uzsākt vakcināciju, kā to dara atsevišķās Eiropas valstīs?
Ērces piesūkšanās var liecināt, ka pacients pieder riska grupai. Vakcinācijas mērķis šādos gadījumos ir izmantot ārsta apmeklējumu, lai imunizētu pacientu un aizsargātu no inficēšanās nākotnē, nevis konkrētajā ērces piesūkšanās reizē.

11.Vai ir noteikta kārtība, kā noformēt pacienta atteikumu no vakcinācijas?
Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=11215) iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties vakcinācijas iestādi vai ārstniecības personu, kura veiks vakcināciju, kā arī atteikties no vakcinācijas, arī no aizbildnībā esošas personas vakcinācijas (22.punkts). Ja vakcinējamā persona atsakās no vakcinācijas, ārstniecības personas pienākums ir izskaidrot minētajai personai attiecīgā profilakses pasākuma nozīmi individuālās un sabiedrības veselības aizsardzībā. Ja vakcinējamā persona nemaina savu lēmumu, ārstniecības persona rakstiski noformē atteikumu un vakcinējamā persona to paraksta (28.punkts).

12.Kādi ir ārstniecības personas pienākumi saistībā ar pacientu informēšanu par vakcinācijas nepieciešamību?

Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=11215):
- ārstniecības personas un/vai vakcinācijas iestādes laikus informē aprūpē esošos pacientus par vakcinācijas nepieciešamību (16.punkts);
- ārstniecības persona ir atbildīga par to, lai vizītes laikā pacientam saskaņā ar vakcinācijas kalendāru veiktu visas nepieciešamās un atbilstoši veselības stāvoklim iespējamās vakcinācijas (26.3.apakšpunkts);
- primārās aprūpes ārsts atbild par vakcinācijas pēctecības uzraudzību tā aprūpē reģistrētajiem pacientiem (26.1punkts);
- veicot vakcināciju, ārstniecības personas pienākums ir: 1. rakstiski informēt personu par laiku, kad nepieciešams atkārtoti vakcinēties vai veikt citas vakcinācijas (27.2.apakšpunkts);

Skaidrot vakcinācijas nozīmi un, ja vakcinācija nav iekļauta vakcinācijas kalendārā, ieteikt personām, kuras pieder pie riska grupām, vakcinēties ... (27.3.apakšpunkts).

Minētais materiāls, kā arī cita informācija par aktuāliem imunizācijas jautājumiem ir pieejama valsts aģentūras „Latvijas Infektoloģijas centrs” mājas lapā (www.lic.gov.lv). Rīga, 31.03.2010.