- Vitamīni -
dzīvībai un veselībai nepieciešamie

Rūgtā pieredze

Bieži mēs svarīgas lietas pamanām tikai tad, kad tās pazūd vai iztrūkst.

Beri-beri.

Apvidos, kur uzturā lieto galvenokārt rīsus, daudzu gadsimtu laikā tika novērota slimība, ko nosauca par beriberi. Pie šīs slimības attīstās locekļu tirpšana, parēzes, var būt dezorientācija, atmiņas zūdums, neskanīga balss un sirds vājums, kam var sekot arī bojāeja. Ļaudis ievēroja, ka slimība skar tikai tos, kas lieto t.s. gludinātos (pulētos), no graudu apvalkiem attīrītos rīsus.

Cinga.

Jūras braucēji un tālu zemju ceļotāji, kas lietoja uzturu bez zaļumiem, mēdza slimot ar skorbutu (cingu). Pie šīs slimības parādījās nespēks, svara zudums, asinsizplūdumi uz ādas, smaganu iekaisums un zobu izkrišana, smagākos gadījumos iestājās nāve.

Rahīts.

Attīstoties rūpniecībai, XVII gadsimtā Anglijā radās pilsētas, kuru šaurajās ielās gandrīz neiekļuva saules gaisma. Bērni slimoja ar kaulu deformācijām un citu orgānu darbības traucējumiem, ko nosauca par rahītu vai angļu slimību. Poļu ārsts Sņadzekcis (Jedrzej Sniadecki)1822.gadā publicēja novērojumus, ka lauku bērniem šo slimību nenovēro, kaut gan viņu uzturs ir tikpat trūcīgs kā strādnieku ģimenēm Anglijas pilsētās. Tajā pašā laikā arī eskimosu bērni, kas nāca pasaulē ļoti trūcīgas saules gaismas periodā, polārā naktī, tomēr ar rahītu neslimoja, ja viņu zīdītājas mātes uzturā saņēma zivju un citu jūras dzīvnieku produktus. Skandināvijā un Britu salās jau izsenis tautas medicīnā lietoja mencu aknu eļļu, lai augošos bērnus pasargātu no kaulu deformācijām.

2. Gaišie prāti.

Pirms trim gadu desmitiem kopā ar bērnu ārstiem no Baltijas valstīm un Krievijas mācījos Pēterburgā (toreizējā Ļeņingradā) vēsturiskajā Rauhfusa bērnu slimnīcā. Mūsu semināri un slimnieku apskates notika senatnīgās celtnes apaļajā zālē, memoriālā kabinetā, kur pirms simts gadiem bija strādājis izcils zinātnieks – N.I.Luņins. Novērojot 1880.gadā divas ar atšķirīgiem uztura produktiem barotas balto pelīšu grupas, viņš bija atklājis, ka izdzīvoja tikai tās, kas saņēma dabīgos pārtikas līdzekļus. Angļu zinātnieks Melanbijs (Mellanby E.) novēroja, ka kucēni, kurus baroja tikai ar auzu pārslām, aizgāja bojā, bet spēja izdzīvot, ja barībai pievienoja mencu aknu eļļu. Tātad dabīgie augu valsts un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti satur kādas vielas, kuru pietrūkst rafinētā, pārāk attīrītā un vienpusīgā uzturā. Kas šīs ir par vielām? Poļu zinātnieks Kazimirs Funks 1912.gadā izdalīja no rīsu klijām vielu, ar kuru varēja izārstēt mūsu raksta sākumā minēto beriberi slimību. Viņš šo dzīvībai nepieciešamo vielu nosauca par vitamīnu (no latīņu vārda vita – dzīvība, dzīve).

3. Veselības alfabēts.

Par veselību var runāt, ja dzīvības procesi norit labi. Dzīvības un veselības saglabāšanai nepieciešamie vitamīni ir vielas, ko pavisam nelielos daudzumos sastop augu produktos un dzīvnieku gaļā, bet kas ir tikpat svarīgi vai vēl svarīgāki kā pietiekams olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku un kaloriju saturs. Vitamīns D, kas aizsargā no rahīta, spēj veidoties dzīvnieku un arī cilvēka ādā saules ultravioleto staru ietekmē. Dzīvībai nepieciešamās vielas – vitamīnus sāka apzīmēt ar alfabēta burtiem. Daļa vitamīnu ir nepietiekami izturīgi un var aiziet bojā, nepareizi sagatavojot un glabājot uzturu vai piekopjot nepareizu dzīves veidu.

A vitamīns -  retinols ir eļļā šķīstoša viela, ko satur mencu aknas, olas dzeltenums, sviests u.c. produkti. Arī ar burkāniem vai apelsīniem uzņemtā dzeltenā viela karotīns aknās spēj pārveidoties par A vitamīnu. A vitamīns ir nepieciešams acu, ādas un gļotādu aizsardzībai, augšanai. Tā trūkums pasliktina redzi, izsauc t.s. “vistas aklumu”. Iekaist gļotādas, caur elpceļu gļotādu organismā vieglāk var ielauzties slimību izraisītāji vīrusi un dažādi mikroorganismi.

B sadaļā “veselības alfabētā”ir vairāki vitamīni.

B1 (tiamīns) nepieciešams netraucētai nervu darbībai un nodrošina pareizu vielu maiņu, tā trūkuma gadījumos sākas augstāk aprakstītajai beriberi slimībai līdzīgi simptomi. Daudz B vitamīna ir graudu apvalkos, tas sastopams arī dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.

B2 (riboflavīns). Tā trūkums rada mutes gļotādas, īpaši lūpu kaktiņu iekaisumu, arī lūpu sprēgāšanu, redzes traucējumus un genitāliju iekaisumu.

B6 (piridoksīns) nepieciešams asinsradei un nodrošina līdzsvarotu nervu darbību.

B12 arī pasargā no mazasinības un no nervu iekaisumiem.

B vitamīnu grupā vēl ietilpst folskābe, kura arī nodrošina normālu asinsradi un grūtniecības laikā spēj pasargāt no rupjām nervu sistēmas attīstības anomālijām.

C vitamīna svarīgs avots ir zaļumi, kāposti, sakņaugi, kartupeļi. Tālo ekspedīciju dalībniekiem un jūras braucējiem minēto produktu uzturā nebija, tādēļ tie saslima ar cingu (skorbutu) un pat aizgāja bojā.

D burts piešķirts vitamīnam, kas spēj veidoties ultravioleto staru ietekmē ādā. To satur, kā jau iepriekš minēts, zivju eļļa, bet arī ikri, arī olas dzeltenums, tas var veidoties arī no rauga šūnās sastopamām vielām.

E vitamīnu apzīmē par [1]auglības vitamīnu, bet tam ir arī svarīga nozīme pareizā sirds un asinsvadu darbībā. Sevišķi daudz E vitamīna ir diedzētos graudos.

Pilnīgi visiem alfabēta burtiem vēl vitamīnu nepietiek, varbūt nākotnē būs. Vēl tikai var piemetināt, ka par F vitamīnu apzīmē uzturā nepieciešamās neaizvietojamās taukskābes,  H vitamīna (biotīna) trūkums var radīt mēles iekaisumu un matu izkrišanu, K vitamīns trūkums pasliktina asins sarecēšanu, P vitamīns nostiprina asinsvadu sieniņas PP – nepieciešams pilnvērtīgai nervu sistēmas darbībai, zarnu funkcijai un ādas aizsardzībai.

                                                                                    /E.Biķis/