Janice Selekman, DNSc,RN publicējusi rakstu ASV pediatrisko māsu žurnālā Pediatr Nurs 29(1):77-79, 2003 ar nosaukumu: A New Era of Body Decoration: What are Kids Doing to Their Bodies?, kura ievadā atzīmē, ka pediatriskās māsas arvien un arvien no jauna tiek pārsteigtas, cik tālu var iet šī bērnu un pusaudžu aizraušanās, varētu pat teikt, mānija.

Lai saglabātu pacientu uzticību un nezaudētu kontaktu ar viņiem, šajos jautājumos nav jāizsaka pārsteidzīgi spriedumi; svarīgāk ir apbruņoties ar pamatīgām zināšanām par to, ko šīs "dekorācijas"nozīmē no veselības aprūpes viedokļa un kādas nopietnas medicīniska rakstura komplikācijas tam visam var rasties. Pēdējo divu desmitu gadu laikā ievērojami pieaudzis ķermeņa daļas caurdurošu procedūru skaits un tetovējumi. Tā kā lielākā daļa procedūru sāk kļūt banālas un zaudē oriģinalitāti, tad daļa pusaudžu pievēršas ekstrēmām procedūrām.

Ķermeņa "dekorācijām" pieskaitāma krāsošanās, ķermeņa izrotāšana, ķermeņa modifikācija (pārveidošana). Visas minētās procedūras ir bijušas pazīstamas tūkstošiem gadu un visdažādākajās kultūrās. Dažas no šīm procedūrām ir bijušas pārejošas, īslaicīgas, dažas pastāv ilglaicīgi. Daļa procedūru ir salīdzinoši nekaitīgas, bet daudzas no tām var izraisīt ķermeņa sakropļošanu un potenciāli saistās ar psihopatoloģiju.

Krāsošanās.

Parasti tiek pielietots "pagaidu" krāsojums.Bērni dažkārt mēdz nokrāsot sejas sarīkojumos un pasākumos uz ielām. Futbola līdzjutēji, kā to vēro, kad sacenšas mācību iestāžu spēlētāji, nokrāso savas sejas un arī visu ķermeņa augšdaļu savas atbalstāmās komandas krāsās. Amerikas indiāņi izsenis krāsojuši sejas, lai atbalstītu sev pievilcīgās aktivitātes. Futbola spēlētāji uzliek zem acīm melnu sejas krāsu, lai atvirzītu saules gaismas starojumu; kāds futbolists no augstskolas apgalvoja, ka uzskatot šo krāsojumu par "kara krāsu". Dažāda vecuma bērni iegādājas "pagaidu tetovējumus", lai uzliktu tos uz sava ķermeņa. Dažus no tiem viegli var nomazgāt, citi turpretī saglabājas vairākas nedēļas.

Jauns veids ir pulverizatoru pielietojums, ko izmanto puantilismā (krāsu uzklāšanā punktu veidā), kas ir no franču impresionisma aizgūts glezniecības paņēmiens. To veic īpaši meistari, tas izmaksā dārgi, pieaugušie to lieto, gatavojoties uz kāzu un citām ceremonijām, bet pusaudži mēdz izmantot, greznojoties uz ballēm. Minētie krāsojumi saglabājas 12 stundas.

ASV arvien pieaug hennas popularitāte ķermeņa krāsojumos. Minēto krāsu izspiež no Āzijā, Austrālijā un Āfrikā sastopamā hennas krūma lapām. Jau pirms 5000 gadiem cilvēcei bija pazīstama šī krāsa: no oranžas līdz tumši sarkan-brūnai; Āzijā un Āfrikā to lietoja ar ticību, ka tā nes laimi, lai nodrošinātu veiksmi, kā rituālu, uzsākot ceļojumu. Amerikas sievietes atrada šai krāsai daudz racionālāku pielietojumu, krāsojot ar to sev matus. Komplicētie hennas krāsas zīmējumi uz ādas tiek uzskatīti par samērā nekaitīgiem, tie saglabājas no 1 līdz 3 nedēļām ilgi. Bieži ar to krāso pirkstus, roku delmus, plaukstas locītavu apvidu un kājas; hennu nemēdz lietot sejas un krūškurvja apvidiem, jo tur āda ir plānāka un ātri mēdz nolobīties.

Tā nepārtraukti notikusi visos laikos, tajā katrs lielākā vai mazākā mērā ir iesaistīts. Izrotāšana vērtējama kā "pagaidu", īslaicīgs pasākums. Motivācija - lai kļūtu vairāk pievilcīgs, "atraktīvs". Lai palūkojamies, kas viss gan tiek darīts ar matiem - tie tiek apgriezti, vai arī cirtoti, uzkasīti, krāsoti, permanenti ieveidoti, apstrādāti ar aerosoliem un lakām, gan kopumā, gan atsevišķās joslās. Dažādos salonos to veic ne tikai vidēja vecuma vīriešiem un sievietēm, bet arī pusaudžiem, gan no labi situētām ģimenēm, gan arī "pankiem". Populāri kļūst matu veidojumi ornamentu veidā. Tāpat nagi tiek veidoti un krāsoti. Tiek veikta matu epilācija vai skūšana rajonos, kur tos nevēlas redzēt - padusēs, uz sejas, uz ekstremitātēm un citur. Izrotājumiem pieder arī dārglietas gredzenos, rokassprādzēs, piespraudēs, auskaros.

Jau sen cilvēcei pazīstami auskari. 80 - 90% sievietēm ir caurdurtas ausu ļipiņas auskaru ievietošanai, pēdējās desmitgadēs arī arvien vairāk vīriešu nēsā auskarus.

Lai likvidētu grumbas, zemādā tiek injicēta īpaša viela, kas paralizē muskuļus. Process ilgst aptuveni 3 mēnešus.

Tā nav tikai nākotnes fantāzija. Mūsu dienās pat niecīgas modifikācijas paplašinās līdz iespaidīgām, kas var kļūt kropļojošas. Šīs modifikācijas veic, lai iegūtu permanentas pārvērtības, kaut gan tiek arī izstrādātas metodes, lai no reiz izdarītajām modifikācijām varētu atkal atbrīvoties.

Ķermeņa daļu caurduršana parasti ir mazāk permanenta nekā tetovējumi, jo caurdurt var atkal citā vietā, kamēr iepriekšējā dūruma vieta aizaug, saglabāties spēj vienīgi rētas. Ir zināmas daudzas ķermeņa vietas, kuras tiek caurdurtas, tomēr pēdējā laikā vietu un veidu izvēle kļūst arvien vairāk riskanta. Caurdures vietās tiek ievietotas metāla caurulītes vai uzspriegtas atsperītes, lai dūruma vietu paplašinātu līdz 1/2 - 1 cm diametram. Kad caurumiņa malas apdzijušas, tajā ievieto (vai iever) rotu vai pievieno ķēdīti, kas to savieno ar citu caurdures vietu.

Arvien biežākas kļūst genitāliju caurdures. Tās tiek izdarītas uz klitora un lielajām un mazajām kaunuma lūpām sievietēm un jebkurā vīriešu dzimumorgānu pieejamā vietā. Minēto modifikāciju autori, kas tās izdara par attiecīgu samaksu, cenšas iegalvot, ka tās izmainīs un pastiprinās seksuālās izjūtas, tādēļ arī visintīmākajās vietās zem ādas tiek ievietotas sīkas zelta, sudraba vai bronzas lodītes.

Tetovējumi tiek izdarīti visdažādākajās ķermeņa vietās un ir ļoti dažādi pēc izmēriem. Tetovēšanas mākslas meistari izmanto īpašus pigmentus. Pusaudži un lielāki bērni, mēģinot atdarināt tetovējumus, lieto mājsaimniecībā pieejamus līdzekļus, šujamadatas, piespraudes, papīra saspraudes, galda piederumus, rakstāmspalvas un zīmuļus. Kā pigmentus viņi izmanto ogli, kvēpus, skropstu tušu, kokogles. Šādi "tetovējumi" gandrīz vienmēr ir melni un neparasti.

Lielākajā daļā gadījumu tetovējumi saglabājas daudz ilgāk nekā caurdures, un no tiem ir daudz grūtāk atbrīvoties. Lai noņemtu tetovējumus, tiek izmantots lāzers. Kas mēģinājuši pašu spēkiem tikt vaļā no tetovējumiem, apliecina, ka daudz grūtāk ir tetovējumus noņemt, nekā tos uzlikt. Ja tetovējuma noņemšanai izmanto medicīnisku procedūru, tā ir ļoti dārga, un veselības apdrošināšana to neapmaksā. Atkšrtoti tetovējumu noņemšanas mēģinājumi ir nesekmīgi un parasti saistīti ar sāpēm. Tiek izmantoti gumijoti pārsēji, tetovējumu vietas tiek apšļakstītas ar karstas eļļas pilieniem.

Plastiskas operācijas parasti vairāk tiek izdarītas pieaugušiem cilvēkiem. Pusaudži ar ekstrēmām tieksmēm, lai it kā apliecinātu savu "varonību", mēģina uz sava ķermeņa mākslīgi radīt noskrāpējumus un apdedzinājumus, lai izveidotos rētas.

Aiz patikas par sevi un savu ķermeni daudzi to uzskata par vietu apgleznošanai vai rotājumu uzlikšanai, lai izskatītos vēl pievilcīgāki, vēl vairāk atraktīvi. Tikai daļa ķermeņa dekorācijas uzskata par savdabīgu mākslas veidu. Daži uzskata tetovējumus un rētas par savas autobiogrāfijas sastāvdaļas publikāciju, cenšoties pēc atzinības un cieņas.

Ķeemeņa modifikācijas, veidojot ornamentāciju, tiek veiktas savas pievilcības vairošanai, bet arī, lai demonstrētu dumpīgumu pret pilsoniskās sabiedrības paradumiem. No tetovējumu vēstures zināms, ka tos plaši ieviesa jūrnieki Pirmā Pasaules kara laikā. Ar sava ķermeņa rotājumiem to īpašnieki dažkārt apliecina savu piederību kādai grupai, vai arī, ka tie ir homoseksuāļi.

Caurdures un tetovējumi nereti it kā pauž to īpašnieka vēstījumu citiem, gan lai iedvestu bijību, gan lai aicinātu uz intimitāti, gan arī, lai demonstrētu bezbailību sāpju priekšā.

Tetovējumu vēsturē ir daudz negatīvu faktu: vergiem uz viņu ķermeņa tika tetovēti numuri, tā tas notika arī ar koncentrācijas nometņu ieslodzītajiem Holokausta laikā.

Ja pusaudzis sevi kropļo, mēģinot "pārveidot", modificēt savu ķermeni, tam var būt vismaz divi nopietni cēloņi: 1) dumpis pret apkārtējo sabiedrību; 2) psihopatoloģija.

Caurdures, uzkares, tetovējumi un citas ķermeņa dekorācijas tiek veiktas, lai piesaistītu sev uzmanību. Arī negatīva uzmanība var būt mērķis, ko sava ķermeņa dekorāciju veidotājs vēlas sasniegt, lai arī cik sāpīga būtu "cena".

Pēdējā laika pētījumi apliecina, ka aiz visām augstāk aprakstītajām "ārišķībām" var slēpties rupjība, tas ir ne tikai zināma veida "huligānisms", bet arī riska faktors iesaistei "atkarībās".

Sāpes, asiņošana, nobrāzumi, brūces, iekaisumi - parastās sekas pēc tāda veida procedūrām - neturpinās pārāk ilgi un ar laiku pāriet.

Diemžēl, ir daudz satraucošu ziņojumu par inficēšanos ar hepatīta B un C vīrusiem , kā arī ar bakteriālām infekcijām: pseudomonām , stafilokokiem, tetanusu. Vēl ļaunāk, ja pie caurduršanas un tetovējumiem notiek inficēšanās ar HIV.

Tāpēc tiek uzskatīts, ka pēc caurduršanas un tetovējuma uzlikšanas šis cilvēks, kam tas izdarīts, 1 gadu ilgi nedrīkst būt asins donors.

Stomatologi ir satraukti par to, ka arvien pieaug mutes dobuma , mēles, lūpu, vaigu caurduršana. Ieplaisā tuvumā atrodošos zobu emalja. Var sastrutot mēle, tajā veidojoties abscesam, var rasties zobu smaganu bojājumi, un izveidoties pastiprināta siekalošanās, tiek traucēta ēdiena sakošana un rīšana, bet caurdurēs ievietoto rotājumu un "dārglietu"dēļ uz zobiem sakrājas aplikums, veidojas zobu kariess. Personām, kam ir ir mutes dobuma caurdures, var izveidoties izrunas un dikcijas traucējumi. Ir iespējami elpas traucējumi un aizrīšanās.

Nopietna problēma ir alerģija pret rotaslietām un materiāliem, kas ievērti caurdurēs, kā arī pret tetovējumos izmantotām krāsām. Rotājumu sastāvā ietilpstošais niķelis visbiežāk izsauc alerģiju. Dažas no tetovējumos lietotām krāsām, it īpaši sarkanā un dzeltenā, izraisa fotosensitīvas un alerģiskas reakcijas.

Caurdurēs iestiprinātos un ievērtos materiālus organisms kā svešus cenšas atgrūst un izstumt. Ja tie ir dziļi audos, tie nespēj izkļūt, izraisa pietūkumu un iekaisumu, tad vienīgā palīdzība ir ķirurga nazis. Ar caurdurēs ievērtajiem un iestiprinātajiem rotājumiem var izraisīties traumas. Cilvēkiem, kas nodarbojas ar kontakta sporta veidiem un vēlas sev uzlikt augstāk aprakstītās ķermeņa dekorācijas, ar to, tāpat ar tetovēšanos ir jānogaida līdz sporta sezonas beigām.

Reti, bet tomēr ir aprakstīti bojājumi magnetiskās rezonanses izmeklēšanas laikā, ja pacientam ir tetovējums, kura krāsā ietilpst dzelzs oksids. Ir ar ī medicīniskajā loteratūrā aprakstīti apsaldējumi, kas radušies caurdurēs iestiprināto un ievērto metālisko rotājumu dēļ apkārtējos un dziļākos audos. Krūšu galu caurduršana meitenēm, lai tajās ievērtu rotājumus, var vēlāk, kļūstot jaunai māmiņai, izraisīt bērna zīdīšanas traucējumus, jo var tikt bojāti piena vadi.

Pēc Interneta materiāliem sagatavojis E.Biķis, 24.07.2004