Jaundzimušā ādas kopšana:

Par to, cik jūtīga ir jaundzimušā āda, ir labi zināms, un zīdaiņu ādas kopšanas līdzekļu izmantošana un reklamēšana ir saistīta ar daudzām pretrunām. Šenona Trottere (Shanon Trotter) apskata risku un rosina mainīt attieksmi pret šādu līdzekļu izmantošanas nepieciešamību.

Kopsavilkums

Jaundzimušā āda ir plānāka, tās caurlaidība lielāka, un spējas pretoties mūsdienu detergentu sensibilizējošai iedarbībai ir mazākas. Svarīgi ir arī atcerēties, ka jebkas, ko zīdainis lieto vai kas tiek lietots uz viņa ādas vai viņa apkārtnē var būt kaitīgs (Trotter, 2004a).

Jaundzimušā ādas anatomiskās un funkcionālās atšķirības gadu gaitā ir rūpīgi dokumentētas, un pašlaik ir savākts pietiekami daudz pierādījumu, kas apstiprina augstāk minēto apgalvojumu (Fatter, 1997.; Gelmetti, 2001; Lund, 2001a, 2001b; Medves 2001.; Ertel 2003.;Trotter, 2002.; 2004a).

Šā raksta mērķis ir informēt vecmātes par personīgās higiēnas līdzekļu sastāvā esošo ķīmisko vielu iespējamo kaitīgo ietekmi un piedāvāt vienkāršākas ādas kopšanas shēmas. Paredzams, ka šādi iespējams samazināt tādu stāvokļu kā ekzēma, astma un saistītās alerģijas attīstības risku.

IEVADS

Autores iepriekšējie darbi apliecina nepieciešamību mainīt jaundzimušo ādas aprūpes metodes (Trotter 2002., 2004a). Dzemdību nodaļās visā Apvienotajā Karalistē tiek aktualizētas izmantojamās metodes atbilstoši autores piedāvātajām vadlīnijām, lai pilnveidotu vecākiem un speciālistiem sniegtās rekomendācijas un novērstu neskaidrības.

Nesen veiktā audita pēc uz pierādījumiem balstītu vadlīniju ieviešanas Nacionālajā veselības aprūpes sistēmā Airšīrā (Ayshire) un Arranā (Arran) rezultāti liecina, ka samazinājies jaundzimušo eritēmas biežums, kā arī paaugstinājušies kā personāla, tā arī vecāku apmierinātības rādītāji (Trotter, 2004b).

Zīdaiņu ādas aprūpes līdzekļu ražotāji ir bijuši mazāk entuziastiski attiecībā uz to līdzekļu sastāva izmainīšanu, kas vēl joprojām satur (citu vidū) ādu kairinošo nātrija laurilsulfātu (SLS) un nātrija laurētsulfātu (SLES). Mode veselības aprūpē ietekmē ne tikai to, kā sievietes dzemdē savus bērnus, bet arī to, kā sākas bērniem domāto līdzekļu lietošana jau no dzimšanas brīža. Vecāki un speciālisti uzskata, ka zīdaiņiem domātie līdzekļi ir droši vai pat veselīgi, taču tas ne vienmēr tā ir. Tādus uzskatus kā „mēs esam to lietojuši visiem saviem bērniem” un „tie jauki smaržo” ir grūti mainīt, un, lai apšaubītu to, kas jau ir kļuvis par sabiedrībā pieņemtu normu, ir nepieciešama drosme un pārliecība. Tikai tā var panākt pārmaiņu ieviešanu un pieņemšanu kā nepieciešamību. Šā procesa pamatā ir laba informācijas apmaiņa.

Cits faktors ir virzība uz globalizāciju, jo, sakarā ar pasaules apmēra samazināšanos un tehnoloģiju izplatību, sabiedrība ir kļuvusi decentralizēta. Katrai etniskai grupai raksturīgās kulturālās atšķirības ir izgājušas pilnu attīstības ciklu, bet sabiedrība savukārt ir pārvērtusies par savdabīgu kausējamo katlu jeb tīģeli. Tā rezultātā daudznacionālas organizācijas ir apvienojušās, lai izdarītu spiedienu uz cilvēkiem visā pasaulē, ar plaša mēroga mārketinga un zīmola ieviešanas tirgū pasākumiem panākot kopīga ideālu kompleksa pieņemšanu. To var novērot arī darbā attiecībā uz zīdaiņiem domātajiem līdzekļiem, īpaši jaundzimušajiem domātiem sastāviem un zīdaiņu ādas aprūpes līdzekļiem. Vecāki „iekrīt” uz ģimenes dzīves „ideālu”, kā to pasniedz reklāma, un kas zināmā mērā ir kļuvis par modernās dzīves sinonīmu. Šis process var būt tik izveicīgi organizēts, ka ne vecāki, ne speciālisti nemana tā iedarbību. Tas noved pie paradumiem un metodēm, kas ir grūti maināmas, neskatoties uz sākotnējo pamatotības ticamības trūkumu.

JAUNDZIMUŠO ĀDAS VIDE

Epiderma, ādas ārējā kārta, sastāv no 4 kārtām - stratum corneum (iekšējā kārta) un 3 dzīvo šūnu kārtām - stratum granulosum, stratum spinosum un stratum basale.

Bazālā kārta (stratum basale) savieno epidermu un dermu. Tajā notiek bazālo šūnu atjaunošanās. Bazālās šūnas pastāvīgi dalās un tiek sauktas par keratinocītiem. Stratum granulosum keratinocītos esošās granulas ir kā maisi pilni ar nesen sintezētiem un uzglabātiem lipīdiem. Pirms šūnas nāves tie atbrīvosies un ar enzīmu palīdzību tiks apstrādāti, lai veidotu lipīdu barjeru. Šie lipīdi ieskauj nedzīvo keratīna disku, kas veidojas no nedzīvā keratinocīta un tiek saukts par korneocītu. Iedomājieties ķieģeļu sienu ar lipīdu vai tauku molekulu veidotām šaujamlūkām. Visa šī struktūra veido ādas barjeru un atrodas stratum corneum – ādas pašā virsējā kārtā.

Šīs maigās kārtas struktūru un funkcijas var viegli bojāt, izraisot plašu iekaisuma simptomu klāstu. Divi galvenie cēloņi ir ādas barjeras noārdīšana (delipidizācija) stratum corneum un imūnās iekaisuma reakcijas stimulēšana, kas savukārt bojā ādas barjeru (Kownatzki, 2003.).

Pēc piedzimšanas zīdaiņa ādu aizsargā maigs ar lipīdiem bagāts vernix caseosa slānis, kas dažās pirmajās dzīves dienās uzsūcas. Šajā laikā ādu sāk apdzīvot mikroorganismu kolonijas, un izveidojas stabila individuāla zīdaiņa ādas mikroflora (Tierno, 2006). Šajā mainīgajā vidē, pārejot no sārmainas uz skābu (tā saucamo skābo apvalku) veidojas aizsargbarjera, kuras trauslo līdzsvaru jāuztur, lai panāktu optimālu ādas aizsardzības līmeni. Nav pierādījumu, ka šis skābais apvalks pēc tam turpina pastāvēt, un skāba pH detergentiem ir aizsargājoša iedarbība (Kownatzki, 2003).

Epidemas lipīdiem ir liela nozīme ādas barjeras, integritātes un veselības uzturēšanā (Ertel, 2003). Par pierādījumu tam kalpo atopiskās ekzēmas pacientiem novērotais samazinātais epidermas lipīdu līmenis (Di Nardo et al., 1996). Par cik epiderma pastāvīgi noārdās, svarīgi, lai katru ādas šūnu (keratinocītu) aptverošais lipīdu vairogs netiktu bojāts. Šis ādas aizsargslānis pasargā ādu no izžūšanas, bet to var panākt tikai noteiktu enzīmu un pareizo lipīdu prekursoru (priekšgājēju) klātbūtnē (Kownatzki, 2003). Barjeru nevar izveidot mākslīgi, tādēļ jāievēro ļoti liela piesardzība, lai neizraisītu tās iznīcināšanu – delipidizāciju – ar rūpniecisku ādas kopšanas līdzekļu sastāvā esošajām ķīmiskajām vielām.

Reizi bojāta epiderma kļūst vairāk uzņēmīga attiecībā uz transdermālu ūdens zudumu, kas izraisa ādas izžūšanu. Tas, savukārt, palielina paaugstinātas jutības rašanās varbūtību pret tādām svešām vielām kā mikroorganismi, alergēni un ķīmisko kairinošo vielu kaitīgo iedarbību.

Mijiedarbība ar keratinocītu virsmas molekulām vai apvalka lipīdiem izraisa šūnas aktivāciju. Atbrīvojas citokīni, un tiek nosūtīts palīdzības pieprasījuma signāls asinsvadiem un leikocītiem. Langenhansa šūnu aktivācija ierosina imūnu atbildes reakciju, kas ir īpaši efektīva, ja kontakts ar svešo vielu ir atkārtots. Tiklīdz tiek pārsniegts noteikts atbildes reakcijas līmenis, parādās iekaisuma simptomi (piemēram, ādas kairinājums un ekzēma).

DELIPIDIZĀCIJA

Delipidizācija nozīmē selektīvu lipīdu (tauku molekulu) komponentu izzušanu no stratum corneum. Veikti daudzi pētījumi par virsmas aktīvo vielu (detergentu) ves reakcijuikockaitīgo ietekmi uz ādu un tai sekojošajām ādas pH izmaiņām, ādas attīrošo vielu sausinošo iedarbību uz ādu un saistīto stratum corneum pietūkumu (Rhein et al., 1986; Ertel, 2003.; Kownatzki, 2003.). Šie pētnieki nonākuši pie viena secinājuma – jebkura ādas attīrīšanas metode ietekmē virsmas tauku saturu un tādējādi samazina ādas barjeras aizsargefektivitāti pret kairinošo vielu, alergēnu un mikroorganismu iedarbību. Mazgājot tiek likvidētas dabiskās antibakteriālās vielas, lipīdi un ūdenī šķīstošās vielas. Tas var izraisīt pastiprinātu baktēriju vairošanos, kas apdraud dabisko ādas attīrīšanos.

Interesanti atzīmēt, ka ādas lipīdu bojājums, ko izraisa pārmērīga hidratācija lietojot lateksa cimdus, pateicoties iztvaikošanai tiek ātri kompensēts. Tas ir pilnīgi pretēji vairāku dienu ādas atjaunošanas procesam, kas nepieciešams, ja ādas bojājums radies detergenta lietošanas rezultātā. Bojājuma un atjaunošanās kinētika, kā arī epidemioloģiskie dati liecina, ka vislielāko kaitējumu rada mūsdienu sintētiskie detergenti, ko izmanto šķidrajos putojošajos mazgāšanas līdzekļos (Kownatzki, 2003.). Ja jau šādi rezultāti konstatēti attiecībā uz pieaugušo ādu, ietekme uz jaundzimušo ādu ir neapšaubāma.

INDIVIDUĀLO KOPŠANAS LĪDZEKĻU REGLAMENTĒŠANA

Jaunākajā ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC – Center for Disease Control and Prevention) pētījumā tika pārbaudīta 148 toksisku vielu (daļa no tirdzniecībā pieejamo 80 000 ķīmisko vielu) klātbūtne 2 400 personu asins paraugos. CDC direktore Džūlija Gerberdlinga (Julie Gerberdling) sacīja: „Tas ir plašākais un visaptverošākais šāda veida ziņojums, kas jebkad ir publiskots!" (2005).

Potenciāli bīstamas sastāvdaļas tika konstatētas vairumam pētījuma subjektu, bet bērniem šo vielu daudzums bija lielāks nekā pieaugušajiem. Šie satraucošie rezultāti tikai apstiprina zīdaiņu un bērnu (topošo pieaugušo) īpašo neaizsargātību. Šīm esošajām zināšanām jāatspoguļojas personāla un vecāku atkārtotajā izglītošanā. Nacionālais veselības un klīnisko standartu (ekselences) institūts pašreiz uzsāk otro konsultāciju procesu par postnatālās aprūpes vadlīnijām, kuras ietver arī aktualizētas rekomendācijas par jaundzimušo ādas un nabas aprūpi (2006). Ar laiku jaunais uz pierādījumiem balstītais  un nabas aprimuces) institltra (CDC - Center vadlīniju kopums neonatālā ādas aprūpē kļūs par nākotnes teorijas pamatu. Amerikas Pārtikas un zāļu pārvaldes (AFDA-American Food and Drug Administration) prasības uzņēmumiem neietver kosmētisko un individuālo kopšanas līdzekļu drošības pārbaudi pirms nonākšanas tirdzniecībā (American Food and Drug Administration, 1995). Tas nozīmē, ka 89% visu sastāvdaļu drošība vispār nav izvērtēta (American Food and Drug Administration, 2000; Kosmētisko sastāvu pārskats, 2003.). Produktu sastāvā esošo vielu toksikoloģiju reglamentē pati ražošana – Kosmētisko sastāvu pārskats. Vides darba grupas sešu mēnešu vairāk kā 10 000 individuālo kopšanas līdzekļu sastāvā esošo vielu drošības un ietekmes uz veselību pētījums aktualizēja to, ko ražotāju vairākus gadus neuzskatīja par iemeslu uztraukumiem. Šo pārbaužu rezultāti materializējās tiešsaistes (online) 10 balles vērtēšanas sistēmā, kur 10 ir rādītājs, kas rada vislielākās ar veselību saistītās bažas. Ievērojamu bērnu šampūnu, losjonu un mazgāšanas līdzekļu zīmoliem tika piešķirts satraucoši augsts 7 balles novērtējums, kas, ņemot vēra pozitīvos reklāmas saukļus – „nekaitīgs un drošs jaundzimušo ādai” –vismaz izraisa bažas, ja ne vairāk.

Par cik lielākā daļa bērnu ādas kopšanas līdzekļu tiek ražoti ASV, var secināt, ka zīdaiņiem/bērniem domāto līdzekļu tirgus daļā nonāk liels skaits nepārbaudītu vielu. Uz visiem kopšanas līdzekļiem esošo sastāvdaļu uzskaitījums var būt mulsinošs nespeciālistam. Tādēļ ir svarīgi, lai speciālisti un vecāki būtu informēti par potenciāli bīstamajām sastāvā esošajām vielām. Īpaši tas attiecas uz preparātiem zīdaiņiem un, ja nav pierādījumu par to lietošanas drošību jaundzimušajiem, visoptimālākais un drošākais variants ir ieteikums nelietot visus šos līdzekļus pirmajos dzīves mēnešos. Vienīgais izņēmums ir plānas krēma (vēlams klīniski pārbaudīta un ar klīniski pierādītu efektivitāti autiņu dermatīta ārstēšanā, gaisu caurlaidīga, bez konservantiem un smaržvielām) aizsargkārtiņas lietošana autiņa zonā, lai novērstu autiņu dermatīta rašanos (Atherton and Mills, 2004).

BĒRNU LĪDZEKĻI UN PĀRMAIŅU NEPIECIEŠAMĪBA

Ņemot vēra lielo potenciāli toksisko vielu daudzumu, kas tiek izmantots līdzekļos, būtu saprātīgi, ja bērnu līdzekļu ražotāji izņemtu no produktu sastāva vielas ar kairinošu un sensibilizējošu iedarbību. Jaundzimušā ādas mazgāšanas mērķis ir attīrīt ādu, nenoņemot virsmas ekosistēmai svarīgo lipīdu barjeru (Gelmetti, 2001.). Pētījumu rezultāti liecina, ka maigu ziepju izmantošana, salīdzinot ar vienkārši ūdeni, maz ietekmē baktēriju vairošanos uz jaundzimušā ādas. Tātad pilnīgi pietiek ar vienkāršu ūdeni.

Arī vannošana nav vēlama līdz brīdim, kad pilnībā atdalījušās nabas saites paliekas, lai nekaitētu nabas saites pamatnē esošajai mikroflorai un netraucētu dabīgo nabas saites palieku atdalīšanās procesu (Trotter, 2003.).

Visi mazgāšanas līdzekļi, pat ūdensvada ūdens, zināmā mērā ietekmē ādas tauku saturu. Taču epidermas augšējā slāņa tauku molekulu šķīdināšana ar sintētiskajiem detergentiem ir ne tikai satraucoša, bet arī nevēlama. Jāņem vērā, ka pat īslaicīga iedarbība, kas atkārtojas vairākas reizes dienā var bojāt skābo apvalku un tā aizsargfunkciju, izraisot dažiem zīdaiņiem ādas izžūšanu un zvīņošanos (Fatter, 1997).

Tādēļ uzsākot līdzekļu lietošanu, tie jālieto atsevišķi, bet no spēcīgu detergentu lietošanas (skatīt sarakstu zemāk) jāizvairās vispār. Svarīgi ir atcerēties, ka vislielākais ādas virsmas un ķermeņa svara attiecības rādītājs ir piedzimstot, tādēļ līdzekļu uzsūkšanās apjoms ir lielāks nekā pieaugušajiem. Nav nepieciešams vannot bērnu katru dienu, pilnīgi pietiek ar divām līdz trīs reizēm nedēļā. Līdzekļi, lai arī maigi, jālieto īslaicīgi, lai samazinātu iespējamo kaitīgo iedarbību uz ādas virsmu. Tādēļ bērnu nevajadzētu iegremdēt vanniņā ilgāk par piecām minūtēm. Cieta ūdens ietekme var palielināt ekzēmas rašanās risku pirmsskolas vecuma bērniem, jo lai panāktu vēlamo rezultātu nepieciešams lietot vairāk šampūna/ziepju (McNally et al., 1998). Tādēļ jābūt piesardzīgiem līdzekļu izvēlē.

Daži līdzekļi ir pārbaudīti izmantojot atkārtotas iedarbības plāksteru testu, bet citi, ņemot vērā lietošanu tiešā acu tuvumā, epiokulāro testu. Uz iepakojuma norādītais punktu skaits no 60 līdz 90 uzskatāms par nekairinošu, bet tas ir tikai rekomendējošs. Apgalvojumi „dermatoloģiski pārbaudīts”, „līdzsvarots pH”, „dabiskas sastāvdaļas” vai pat „dabisks” (tikai 5% sastāvdaļu, kuru izcelsme ir dabiska, ļauj izmantot marķējumā vārdu dabisks) negarantē sastāvā esošo vielu drošību.

Daudzas sastāvdaļas ir paredzētas nepastāvīgai (īslaicīgai) lietošanai. Problēmas rodas, ja tiek izmantota sastāvdaļu kombinācija, kas pastiprina atsevišķu sastāvdaļu nevēlamo iedarbību. Sastāvdaļas ir uzskaitītas pēc procentuālā īpatsvara kopējā daudzumā. Jo tuvāk sastāvdaļa ir saraksta augšgalam, jo lielāka tās koncentrācija. Ņemot to vērā, nekad nevajadzētu izmantot šādas sastāvdaļas:

SDS – pazīstams arī kā nātrija dodecils

SDS ir ļoti spēcīga rūpnieciska attaukojoša viela, kas sastopama 98% individuālo kopšanas līdzekļu (Day, 2005.). Ir zināms, ka tā noņem lipīdu barjeru un bojā ādu, padarot to raupju. SDS var saglabāties ādā vairākas dienas un izraisīt acu audu olbaltumvielu denaturāciju un neatgriezeniski bojāt acu attīstību. Ir zināms arī, ka tā sausina ādu, izraisot epidermas plīsumus un smagu iekaisumu, kā arī ādas slāņu atdalīšanos un iekaisumu. SDS parasti izmanto kā standarta kairinošo vielu klīniskajos pētījumos (Vance, 1998). Tas ir paredzēts īslaicīgai lietošanai, bet pievienojot citām ķīmiskām vielām, piemēram, triklozānam (tagad bieži izmantots antibakteriālos līdzekļos), tas var saglabāties uz ādas vairākas stundas. Tā palielinās ādas dabiskās aizsargbarjeras bojājuma varbūtība. To izmanto, jo tā ir lēta un, pievienojot sālim, sabiezē un izskatās vairāk koncentrēta.

SDES un amonija lauretsulfāts (ALES)

Etoksilējot (ķīmisks process, kurā palielina molekulas, lai izveidotu maigāku sastāvu tā samazinot ādu kairinošo iedarbību) SDS, lai uzlabotu putojošās īpašības, rodas SDES.

To plaši izmanto kā putojošu vielu zobu pastās, dušas želejās, vannas putās un attaukojošos līdzekļos, kas izraisa proteīnu izšķīšanu un čūlu rašanos mutē. SDES un ALES saglabājas audos līdz pat piecām dienām un var veidot nitrātus un nitrozamīnus (kancerogēnas vielas), kas turpina uzsūkties organismā arvien lielākā koncentrācijā. Tas nozīmē, ka palielinās ļaundabīgo audzēju attīstības risks organismā. Etoksilācijas procesā rodas ārkārtīgi bīstama viela 1,4-dioksāns. Tā ir viena no galvenajām ķīmiskā defolianta Agent Orange sastāvdaļām. Vadošais toksikologs Dr. Samuels Epšteins (Samuel Epstein) ziņoja: „Vislabākais veids kā sevi pasargāt ir ievērot tās sastāvdaļas, kas var saturēt 1,4-dioksānu. Šādu sastāvdaļu nosaukumā ir priedēklis vai zilbe PEG, polietilēns, polietilēnglikols, polioksilēns, -et (kā nātrija laurētsulfātā) vai oksinols” (Steinman and Epstein, 1995).

Propilēnglikols un polietilēnglikols

Tas ir īsts rūpniecisks antifrīzs un galvenā bremžu šķīduma sastāvdaļa. Tas šķīdina eļļas un taukus un tiek plaši izmantots (kā biezinātājs) dezodorantos un zobu pastās.

Etanols (etilspirts)

Etanols tiek lietots mutes skalojamos šķīdumos. Ir zināms, ka tas ASV katru gadu izraisa mutes vēzi 36 000 cilvēkiem (Bonner, 2004.).

Triklozāns

Vides aizsardzības aģentūrā tas ir reģistrēts kā pesticīds. Ir aizdomas, ka tas cilvēkiem izraisa ļaundabīgos audzējus. To izmanto antibakteriālos līdzekļos, lai nogalinātu mikrobus. To izmanto arī zobu pastās, lai nodrošinātu „ilgstošu 12 vai 24 stundu aizsardzību”.

Izopropilspirts

Atrodams zobu pastās. Piemīt izteikta dehidratējoša iedarbība un var darboties kā bīstamu ķīmisku vielu transportētājs mutes dobumā.

Metilizotiazolīns

Ir vairāku pazīstamu zīmolu šampūnu sastāvā. Lai gan tas ir saistīts ar Alcheimera slimības rašanos, iedzimtām patoloģijām un neiroloģiskiem traucējumiem, tā lietošanu nereglamentē FDA, jo šie līdzekļi neietilpst recepšu medikamentu sarakstā (Adams, 2005.).

Parabēns (metilparabēns, propilparabēns, etilparabēns un butilparabēns)

Tie ir sintētiskie konservanti, ko izmanto kosmētiskajos un individuālos kopšanas līdzekļos, īpaši bērnu mitrajās salvetēs, bērnu losjonos un šampūnos. Tos lieto arī kā pārtikas konservantus. Eksperimentos ar dzīvniekiem laboratorijā tiem ir konstatēta estrogēniem līdzīga darbība, kas bija samērā vāji izteikta. Tie var izraisīt dermatītu, izsitumus vai alerģiskas ādas reakcijas, bet tiek izmantoti arī pretsviedru dezodorantos (padusēs), kuru lietošana savukārt ir saistīta ar krūts vēža rašanās risku.

VAI PASTĀV DROŠAS ALTERNATĪVAS?

Apstaigājot veikalus un lasot marķējumu ir iespējams atrast augstākminētajām ķīmiskajām vielām alternatīvus līdzekļus.

Uzņēmējdarbības pamatā ir pieprasījums un piedāvājums. Ja vecāki un speciālisti pieprasīs drošākus līdzekļus, tirgus dalībniekiem nāksies tos nodrošināt. Jaunākie Aromababy, Green Baby, Halos’n’Horns, Neways, Organic Babies/Children un SOS Barefoot Doctor jau ieņem pēdējos gados izveidojušos tirgus nišu. Šie līdzekļi ir ne tikai droši lietošanai zīdaiņiem (vecākiem par vienu mēnesi) un bērniem, bet arī draudzīgāki apkārtējai videi.

SECINĀJUMI

Nedrīkst pieļaut turpmāku plašu potenciāli bīstamu/kancerogēnu ķīmisku vielu izmantošanu zīdaiņiem un bērniem domātajos individuālos kopšanas līdzekļos.” Tas ir vecmāšu pienākums nodrošināt aprūpi, kas pamatojas uz jaunākajiem pierādījumiem, labāko pieredzi un, ja iespējams, apstiprinātiem pētījumiem". (NMC, 2002). Līdz ar to vecmātēm ir jārūpējas par to, lai informētu vecākus par potenciālajām briesmām, kas saistītas ar agrīnu pārlieku aizraušanos ar rūpnieciski ražotu zīdaiņu kopšanas līdzekļu lietošanu, un informētu par jau pieejamajām drošajām alternatīvām.

Ražotājiem aktīvi jāiesaistās procesā pārvērtējot līdzekļu sastāvus atbilstoši arvien pieaugošajam pierādījumu skaitam pret sintētisko detergentu lietošanu. Šīs ķīmiskās vielas ar lielu varbūtību ir vainojamas pēdējos 30 gados novērotajā strauji pieaugošajā ādas reakciju skaitā. Zīdaiņu kopšanas līdzekļu plaša lietošana sakrīt ar šiem statistikas datiem.

SĪKĀKA INFORMĀCIJA

Sīkākai informācijai vai, lai sazinātos ar raksta autori, apmeklējiet www.sharontrotter.org.uk.

GALVENIE PUNKTI

Svarīgākais ir saglabāt ādas dabisko aizsargbarjeru:

• mazgājiet rokas pirms un pēc bērna kopšanas procedūrām;
• vismaz pirmajā dzīves mēnesī bērna ādas kopšanai izmantojiet tikai ūdeni;
• uzsākot lietot bērnu kopšanas līdzekļus, izlasiet marķējumu un nelietojiet līdzekļus, kas satur šajā rakstā minētās ķīmiskās vielas;
• pieprasiet jaunākos līdzekļus, kuru sastāvs ir mainīts, lai būtu pēc iespējas drošāks;
• bērna barošana ar krūti stiprinās viņa imūno sistēmu;
• nepārslogojiet savu veļas mašīnu ar drēbēm, tas ļaus izvairīties no mazgāšanas pulvera palieku uzkrāšanos drēbēs;
• auduma autiņi ir tikpat efektīvi kā vienreizējās lietošanas autiņi un to lietošana nav saistīta ar lielāku autiņu dermatīta rašanās risku. Tie arī mazāk piesārņo apkārtējo vidi, ir videi draudzīgāki;
• lai novērstu autiņu dermatīta rašanos, autiņu zonā lietojiet plānu aizsargkrēma kārtiņu;
• ja tiek lietotas masāžas eļļas, tām ir jābūt augu valsts izcelsmes (tikai ne riekstu), bez minerāleļļu piejaukuma, bezkrāsainām un bez smaržas.

            sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem 2007.g.augustā.