Pirmkārt, izvairieties no kontakta ar vīrusu infekcijas slimniekiem!
Vispārēja vai lokāla atdzišana novājina organismu, un tas kļūst uzņēmīgāks pret vīrusiem. Lielākās daļas t.s. saaukstēšanās slimību norisē piedalās vīrusi, kā arī dažādi citi mikroorganismi. Jāizvairās no kontakta ar“šķaudošiem un klepojošiem vīrusu izplatītājiem”. Siekalu un krēpu pilieniņi izplatās vismaz 1 metru attālu, bet slikti vēdinātā un noslēgtā vietā, transportlīdzeklī – visas telpas apjomā.
Nevediet mazus bērnus, īpaši saaukstēšanās slimību sezonas laikā, uz cilvēku pulcēšanās vietām un nebrauciet ar viņiem pārpildītos transportlīdzekļos!
Otrkārt, aizsardzībai svarīgi ir nodrošināt arī paša organisma labu izturību un augstas aizsargspējas, lietojot daudzpusīgu, sabalansētu uzturu ar pietiekamu sakņu, augļu un zaļumu saturu, ieskaitot sīpolus un, varbūt, arī vienu saberztu ķiploka daiviņu kopā ar ēdienu vakaros. Nakts miegam nepieciešamas 7-8 stundas. Katru dienu dažas stundas jāpavada svaigā gaisā. Daudz izturīgāks pret atdzišanu un saaukstēšanos ir norūdīts cilvēks. Rūdījums nozīmē, ka ir tikuši trenēti asinsvadi, lai tie spētu operatīvi īsā laikā reaģēt uz temperatūras svārstībām, saraujoties vai izplešoties. To panāk ar gaisa peldēm, ūdens procedūrām, vingrošanu u.t.t. Bet aplam būtu rūdīšanos uzsākt tagad. Par vēlu ir “barot suni, kad vilks jau lopos”. To jāsāk vislabāk augustā un jāturpina tālāk visu cauru gadu.
Kāju pēdu un kakla mandeļu asinsvadu savstarpējā saistība.
Lai varētu izsargāties no angīnām un lai būtu veselas kakla mandeles, kāju pēdu ādai jābūt siltai, tīrai un sausai. Pastāvīgi nēsājot tā sauktās “krosenes”, gumijotus apavus ar sliktu ventilāciju, valkājot nemazgātas zeķes, kāju pēdas kļūst vēsas un mitras. Nelabvēlīgie refleksi no šādām pēdām var izsaukt mandeļu asinsvadu sašaurināšanos un tai sekojošu rīkles gļotādas, kā arī kakla mandeļu iekaisumu, veicināt pat strutainas angīnas attīstību.
Laba asinsrite kāju pēdās turpretī nodrošina kakla mandeļu asinsvadu labu pildījumu un pasargā no angīnas.
Kāju asinsvadu un elpceļu saistība
Jāpielieto īslaicīgas (ap 5-7 min.) karstas (+37+38 grādi Celsija) kāju pēdu vai arī sēdu ūdens vannas. Tas palīdz atbrīvot elpceļus, ja tie iekaisuši un sašaurināti gļotādas pietūkuma dēļ. Tad var izdoties jau pašā sākumā aizkavēt vai apturēt balsenes iekaisumu (laringītu) un elpvada un bronhu iekaisuma attīstību.
Labs pēdu ādas asinskapilāru pildījums un vispār raitāka asinsrite ķermeņa lejasdaļā palīdz samazināt asins sastrēgumu un tūsku elpceļu gļotādā. Elpa kļūst brīvāka.
Mutes dobuma higiēnas ievērošana pasargā elpceļus.
Katrā gadījumā, kad organisms ticis pakļauts saaukstēšanai, papildus kārtējai ikdienas procedūrai vēlreiz rūpīgi jāiztīra zobi. Jāizārstē bojātie zobi, jānovērš infekcijas mutes dobumā. Tā būs iespējams pasargāt no lejupejošas infekcijas elpceļus un plaušas, lai tur nerastos iekaisumi.
Savlaicīgi izārstējot zobus, var pasargāt sirdi!
Lai savestu kārtībā zobus, jāgriežas pie stomatologa. Citādi infekcija no mutes dobuma un bojātiem zobiem var nonākt pa limfvadiem un asinsvadiem tiešā sirds tuvumā, un tas var izraisīt iekaisīgas sirds slimības.
Nevēlamie refleksi no ausīm-deguna uz iekšējiem orgāniem.
Gan vidusauss, gan ārējās auss iekaisumu gadījumos var būt izdalījumi no ausu ejām. Tad jāgriežas pie speciālista ausu , kakla, deguna slimībās. Iekaisumi ārējā auss ejā var rasties, neievērojot higiēnu, kā arī no inficēta peldbaseina ūdens. Iekaisumus vidusausī veicina nepareiza deguna izšņaukšana, ja šņauc abas nāsis uzreiz. Refleksi no iekaisušām ausīm un deguna blakus dobumiem izraisa un uztur plaušu un bronhu iekaisumus. Reflekss ar klejotājnerva (n.vagus) starpniecību var radīt sirds ritma traucējumus, “pārsitienus”. Tāpēc ausu un deguna blakus dobumu iekaisumi jānovērš.
Kustīgs dzīvesveids un mērena fiziska aktivitāte paaugstina aizsargspējas
Fiziskās kustības nostiprina pareizu stāju, elpošana kļūst pietiekami dziļa un efektīga, labāk attīrās elpceļi. Tā kļūst aktīvāka skābekļa piegāde audiem un labāk norit vielu maiņa.
Fiziska slodze, kura ir pa spēkam, paaugstina cilvēka tonusu un dod viņam dzīves prieku.
Jāievēro līdzsvars, jo galējības un pārmērības ir kaitīgas
Kaitīga var kļūt pārāk dziļa un forsēta elpošana. Tā ogļskābās gāzes līmeni organismā pazemina zem nepieciešamā. Pārmērīgi zems ogļskābās gāzes saturs var radīt traucējumus vielu maiņā un asinsritē, īpaši centrālā nervu sistēmā. Ikviens no mums būs piedzīvojis, kā sareibst galva, ja kādu brīdi forsēti un pārmērīgi bieži elso.
Tikpat kaitīga ir arī sekla elpošana. Cilvēks sāk sekli elpot nepietiekami vēdinātās telpās, kā arī sakņupis sēžot. Tāpēc svarīgas ir regulāras pauzes ar izkustēšanos skolu mācību stundās un semināros vai lekcijās (ik pēc 45 minūtēm, bet pirmajās skolu klasēs pat ik pēc 20 minūtēm)
Nepareiza elpošana caur muti var veicināt elpceļu iekaisumu.
Tikai caur deguna ejām gaiss plaušās var nonākt pietiekami sasildīts un samitrināts. Deguna ejās ir apbrīnojami skaisti veidojumi, deguna gliemežnīcas. Gaisam plūstot gar gliemežnīcām ar to virsmā novietotajiem asinsvadiem, tas tiek samitrināts un sasilst.
S aldumu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana paaugstina alerģijas risku.
Ja organisms cieš no šķidruma trūkuma, izdalījumi uz elpceļu gļotādas virsmas kļūst biezi, elpceļi paliek sausi un neattīrās.
Nepietiekama dziļuma un ilguma miegs padara cilvēku vairāk neaizsargātu. Par pietiekamu uzskata 7-8 stundu ilgu nakts miegu, kaut gan dažiem, varbūt, var pietikt arī ar sešarpus stundām. Svarīgs nosacījums, lai vismaz viena no miega stundām būtu jau pirms pusnakts.
Mazkustīgums padara kūtru asinsriti, bet pārmērīgs kustīgums izsmeļ spēkus. Slodze jāveicina vai jāierobežo saprātīgi un ar mēra izjūtu!
Vides faktoru iespējamā kaitīgā ietekme ir nenoliedzama. Tāpēc vairāk apdraudēti attiecībā uz saaukstēšanās slimībām ir tie, kas augu dienu spiesti uzturēties dūmgāžu piesārņotās ielās, telpās ar dažādām elektriskām ierīcēm, elektrostatiskiem lādiņiem uz plastikāta virsmām vai arī radiolokatoru tuvumā. Ikdienas būtu jāatrod laiks īsākai vai garākai pastaigai mežā vai parkā.
Gaisa tīrība dzīvojamās telpās ir ne mazāk svarīga.
Ļoti nelabvēlīgi, elpceļu jūtīgo gļotādu ietekmē arī “pasīvā smēķēšana”. Ar to saprotam smēķētāja izelpotos dūmus, cigarešu galu gruzdēšanu pelnu traukā un dvingu no tabakas dūmiem piesūcināta apģērba.
Pārāk silta gaisa temperatūra istabā (pāri par +20 grādiem C) izlutina un rada nevajadzīgus kontrastus
Pārāk mitrs gaiss var radīt nevēlamus siltuma zudumus organismā.
Pārāk sauss gaiss “izkaltē, izžāvē” elpceļu gļotādu. Lai to novērstu, uz centrālapkures radiatoriem, piemēram, liek gaisa mitrinātājus.
Caurvējš atdzesē dažus atsevišķus ķermeņa rajonus, un tajos var rasties iekaisumi.
Vides piesārņojums ar rūpnieciskās darbības produktiem, ķīmiskām vielām, dūmiem, automašīnu izplūdes gāzēm, putekļiem kairina elpceļus un paaugstina saslimstību. Tāpēc, atpakaļ pie dabas!
E. Biķis |
