Par bērnu drošību Eiropas Savienībā un Latvijā

Eiropas Pediatru speciālistu Konfederācijas (CESP) sanāksmē, kas notika Ljubljanā Slovēnijā 2005.gada 28.-30 aprīlī piedalījās divi Latvijas pediatru pārstāvji: E.Biķis un I.Lanka. Sanāksmes laikā bija īpašs seminārs, kā bērnus pasargāt no nelaimes gadījumiem (accident prevention). Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar materiāliem, ko sagatavojusi Eiropas Bērnu Drošības Apvienība (EUROPEAN CHILD SAFETY ALLIANCE), kuras dibināšanas iniciatore ir Eiropas Patērētāju Drošības Asociācija (European Consumer Safety Association) ar mērķi sekmēt visā Eiropā bērnu traumatisma prevenciju (to advance child injury prevention). Materiāli publicēti brošūrā ar nosaukumu: "Bērnu drošības prioritātes Eiropas Savienībā (Priorities for Child Safety in the European Union). Iepazīstoties ar brošūrā publicētajiem materiāliem, mums - Baltijas valstu, tajā skaitā Latvijas pārstāvjiem izraisījās smagas pārdomas, kuru risināšanā nepieciešams ne tikai mediķu, bet visplašākās sabiedrības atbalsts.

Minētajā brošūrā publicēti vidējie dati Eiropas Savienībā: Katru dienu ap 28 000 bērnu saņem palīdzību ambulancēs un traumpunktos, katru dienu sakarā ar nelaimes gadījumiem 2 240 bērnu tiek hospitalizēti un nelaimes gadījumos14 bērnu katru dienu aiziet bojā. Tā ir tā sauktā traumu un nelaimes gadījumu piramīda, no kuras pamatā esošajiem 2000 bērniem, kam vajadzīga ārsta palīdzība, 160 tiek hospitalizēti un piramīdas virsotnē ir viens nāves gadījums šajā grupā.

Satiksmes traumatisms 34%,        20%

Vardarbība                  10%,        11%

Pašnāvības                  4%,           7%

Netīši                        21%,            17%

Slīkšana                     13%,          32%

Ugunsnelaimes              4%,             9%

Kritieni                        5%,              2%

Saindēšanās                  2%,             4%

Citi                             21%.              2%

Pēc nelaimes gadījumu izraisīto letālo iznākumu biežuma (100 000 populācijā)

Latvija ar 23.51, Lietuva ar 22.60 un Igaunija ar 21.01 ir vissliktākajās pēdējās vietās, kamēr vismazāk šo letālo iznākumu ir Maltā 0- 2.19, Zviedrijā - 3.79 un Anglijā - 4,21.

Līdzīga aina ir ar satiksmes negadījumos bojā gājušiem un noslīkušiem (100 000 populācijā), pēdējās trīs vietās ES ar skaitļiem no 5.48 līdz 8.70 ir Igaunija, Lietuva un Latvija, kamēr vislabvēlīgākie skaitļi no 0.09 līdz 1.56 ir Slovākijai, Zviedrijai, Anglijai un Itālijai.

Tāda pat aina ir arī attiecībā uz apdegumiem un applaucējumiem, tikai te trīs Baltijas valstis mainās vietām: pēdējā vieta ir Igaunijai (2.42 uz 100 000), tad seko Latvija ar 2.38 uz 100 000 un nedaudz labāk ir Lietuvā (1.21 uz 100 000). Vismazāk termisko apdegumu izraisīto letālo iznākumu ir Slovēnijā, Maltā , Itālijā, Grieķijā un Spānijā

Nāves gadījumu biežuma ziņā, ko izraisījušas pašnāvības 0-14 g.v. bērnu vidū, vissliktākā vietā ir Igaunija ar 1.32 uz 100 000 populācijas, nedaudz "labākās "vietās ir Slovēnija ar 1.26 uz 100 000 un Latvija ar 0.95 uz 100 000. Vislabvēlīgākos skaitļus uzrāda Malta, Grieķija un Anglija, kā arī Portugāle.

Saindēšanās gadījumu izraisītie letālie iznākumi visbiežākie ir Lietuvā ; 1.34 uz 100 000, Latvijā : 1.04 uz 100 000 un Igaunijā : 0.44 uz 100 000, kā arī Beļģijā un Polijā. Nav šādu nāves gadījumu Maltā, Luksemburgā un Somijā.

Kā daži no personīgās drošības pasākumiem Eiropas Savienībā 2003.gadā popularizēti sekojošie:

· piesprādzēšanās , braucot satiksmes līdzeklī,

· karstā ūdens padeves krāna regulēšana,

· pirmās palīdzības kursa apmācība,

· dūmu detektora lietošana dzīvoklī,

· drošības vestes lietošana ūdens transportā un

· drošības ķiveres lietošana velosipedistiem.

Dati ņemti no izdevuma "PRIORITIES FOR CHILD SAFETY in the EU",

Izdevusi : EUROPEAN CHILD SAFETY ALLIANCE,