Rīgā tiek atvērta pirmā Latvijā privātā specializētā bērnu klīnika

Rīgā tiek atvērta pirmā privāta specializētā bērnu klīnika ar plašu pakalpojumu klāstu dažādu slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilaksei. Jaunā medicīnas iestāde atrodas Rīgā, Raiskuma ielā 1 (līdzās tirdzniecības centram Alfa), nesen pilnībā renovētas ēkas divos stāvos, kuras kopējā platība ir 800 kvadrātmetri.

Kā pilsētas informācijas portālu Riga24.lv informēja klīnikas pārstāvji, pateicoties tās atrašanās vietai, līdz jaunajai klīnikai ir ērti nokļūt no jebkuras Rīgas apkaimes un tuvākajām pilsētām gan ar sabiedrisko, gan personīgo transportu, kam ierīkota ērta stāvvieta.

“Bērnu veselības centrs” sniegs plašu augsti kvalificētu un pieredzējušu dažāda profila speciālistu pakalpojumus: alergologa, LOR speciālista, bērnu ķirurga, stomatologa, logopēda, pediatra, fizioterapeita u.c. Klīnika ir aprīkota ar Eiropas jaunākajām iekārtām slimību diagnosticēšanai un visu vecumu bērnu ārstēšanai, kā arī medicīniskās palīdzības sniegšanai topošajām māmiņām. Piemēram, jaunās paaudzes sonogrāfs ļauj veikt augļa EKG, sirds un asinsvadu sonogrāfiju 3D formātā. Iegūtais attēls atšķiras ar augstu jutīgumu, sniedzot iespēju atklāt slimību slēptās formas to agrīnajās stadijās. Turklāt klīnikā pieejamas dzemdību sagatavošanas kursi un pēcdzemdību nodarbības, kuras vadīs sertificēta vecmāte Valentīna Beļavska. Mazie pacienti varēs iziet atveseļojošas procedūras, dažādas masāžas, fizioterapijas nodarbības grupās un hidroterapijas procedūras ar skābekļa vannu. Rehabilitācijas programmas izstrādājusi fizioterapeite Dace Bērtule. Īpaši aprīkotā bērnistabā jaunie pacienti varēs gaidīt savu kārtu pie ārsta bez stresa: spēlējoties vai skatoties animācijas filmas.

Jaunā medicīnas centra atvēršana atrisinās daudziem vecākiem ļoti satraucošās problēmas. Galvenās no tām – nepietiekami veltīta uzmanība mātēm ar bērniem, neapmierinātība komunikācijā medicīnas iestādēs, neproduktīva sadarbība ar ģimenes ārstiem, speciālistu trūkums, izmeklēšanas veikšanai nepieciešamās aparatūras neatbilstība mūsdienu standartiem, ar bērnu ārstniecības iestāžu lielo noslogotību saistītā nesavlaicīgā slimību diagnosticēšana. Ilggadējās pieredzes darbā ar bērniem un viņu vecākiem bagātie klīnikas “Bērnu veselības centrs” speciālisti bērnu ķirurgs prof. Dzintars Mozgis, pediatre prof. Jevgēnija Livdāne un citi, izmantojot augstas klases iekārtas un saņemot SIA “Investcorp Latvia” kā galvenā investora atbalstu, par savu mērķi izvirzījuši šo problēmu atrisināšanu un pienācīgu mazo pacientu medicīniskās apkalpošanas līmeņa nodrošināšanu.

“Mūsu medicīnas centrs ir mājīga vieta, kur katru mazo pacientu sagaida laipni un gādīgi profesionāļi. Vecāki var neuztraukties par to, ka kādā brīdī tiem nāksies palikt vienam ar sava bērna veselības problēmam. Mēs būsim blakus jau no diagnozes noteikšanas brīža un visā ārstniecības procesa laikā, vienmēr esot gatavi sniegt padomu, ka arī citu medicīnisko palīdzību un nepieciešamības gadījumā rehabilitācijas pakalpojumus” – stāsta centra galvenais ārsts Egils Lavendelis. – Mēs piedāvājam izmantot dažādu medicīnas sfēru profesoru online konsultācijas, pierakstīšanos pie ārsta internetā pacientam ērtā laikā laikā, atzvanīšanas iespēju, kā arī ģimenes pediatra izsaukšanu uz mājām.”

12 saslimšanas pazīmes bērniem, kuras nedrīkst ignorēt

Vecāki, sevišķi jaunie vecāki, bieži krīt panikā sīkumu dēļ. Atliek tikai mammai pamanīt, ka bērnam tek deguns, kā viņa ir jau gatava doties pie ārsta kopā ar bērnu. Bet, kad bērnam sāk nākt zobiņi un viņš kļūst nemierīgs, pirmais, kas notiek ar lielu daļu vecāku, uztraukumā tiek saukta pat neatliekamā ātrā medicīniskā palīdzība. Protams, tas ir jau par traku. Bet nav pieļaujama arī cita galējība – pārlieku mierīga attieksme brīžos, kad tiešām bērns būtu jāatrāda ārstam. Kā lai saprot, kad patiešām ārsts jāsauc uz mājām, un kāda ķermeņa temperatūra skaitās augsta, tik augsta, ka tā noteikti jāpazemina? Un kādā gadījumā sāpes vēderā ir simptoms, uz kuru nekavējoties jāreaģē?

Ārsti atzīst – labāk tomēr ir mazliet vairāk uztraukties nekā palaist garām simptomus, kuriem noteikti jāpievērš uzmanība. Kā stāsta pediatri, vecākiem vienmēr jāšaubās par to, ka viņi pilnībā kontrolē situāciju. Vērsties pie speciālista ir pirmais, kas jādara, kad jūs paši nevarat saprast, kas tomēr bērniņam kaiš un kāds ir viņa patiesais veselības stāvoklis. Un tomēr, lai neuztrauktos veltīgi un justos mazliet pārliecinātāk sarunā ar pediatru, pievērsiet uzmanību šiem 12 simptomiem, kuru gadījumā nepieciešama tūlītēja vizīte pie ārsta.

1. Temperatūra virs 38 °С mazulim vecumā no 0 līdz 2 gadiem.

Pediatri uzsver, ka gadījumā, kad bērnam ir paaugstināta temperatūra, nav svarīgi tikai termometra rādītāji vien, bet arī bērna pašsajūta. Ir izņēmums, bērni, kas jaunāki par 3 mēnešiem. Viņiem vienmēr, ja temperatūra ir augstāka par 38 grādiem, jāizsauc ir ārsts. Un, lai arī parasti izrādās, ka mazulim ir vīrusa infekcija un nekas vairāk, labāk ir rīkoties šādi. Vecākiem vajadzētu atcerēties, ka precīzu diagnozi noteikt var tikai ārsts un tikai pēc vecāku izjautāšanas un rūpīgas mazuļa izpētes. Un tikai ārsts var noteikt, vai bērnam ir bakteriāla vai vīrusa izraisīta infekcija. Pirmajā gadījumā ar krūti ēdinātam bērniņam nāksies dot antibiotikas, otrajā gadījumā tas var būt bezjēdzīgi.

Tieši tādēļ pēc iespējas ātrāk jāizsauc ārsts. Pie tam gadījumā ar mazuli labāk uzreiz ir saukt ātro palīdzību. Bērniem, kas vecāki par 2 gadiem, temperatūra virs 38 grādiem vairs nav tik bīstama, sevišķi, ja bērns pats jūtas labi, nekliedz no sāpēm, ir možs un rotaļājas.

2. Temperatūra, kas nepazeminās, lietojot temperatūru pazeminošus līdzekļus, un ārstēšana, kas ilgāka par 5 dienām

Ja pēc tam, kad esat devuši bērnam temperatūru pazeminošos līdzekļus, piemēram, Nurofen, temperatūra pat pēc 4-6 stundām tomēr nepazeminās, jāsauc ir ātrā palīdzība vai pediatrs uz mājām. Tā ir zīme, ka infekcija ir ļoti spēcīga un bērna organisms ar to galā īsti netiek. Lai noskaidrotu iemeslus, ārstam jāveic papildu izmeklējumi. Temperatūra, ko izraisa parasts vīruss, pazūd 4.-5. dienā. Ja tā turas ilgāk, tas var būt viens no sarežģījumu rašanās simptomiem, piemēram, bakteriālai infekcijai. Un tāda jau jāārstē ar antibiotikām.

3. Paaugstināta temperatūra kopā ar kakla muskuļu saspringumu vai galvassāpēm, izsitumiem, kas līdzinās zilumiem vai sarkaniem punktiņiem

Zvaniet ātrajai palīdzībai, tās var būt arī meningīta pazīmes!
4. Gredzenveida izsitumi ar baltu centru vai arī mazi sarkani punktiņi, kas neizzūd, kad saspiež ādu. Intensīvi zilumi.

Gredzenveida izsitumi ar baltu centru var būt viens no Laima slimības simptomiem vai arī ērču encefalīta simptoms. Bet zilumiņi, kas parādījušies bez iemesla, var liecināt par asinsrites traucējumiem. Pie tam jebkuri pleķīši uz ķermeņa var būt alerģiskas reakcijas pazīme. Visi šie stāvokļi pieprasa nekavējoties bērnu atrādīt ārstam, īpaši, ja viņam ir apgrūtināta elpošana vai neierasta apātija.

5. Jaunas dzimumzīmes parādīšanās vai kādas vecas dzimumzīmes izmaiņas

Vienmēr uzmanīgi sekojiet līdzi dzimumzīmju izmaiņām uz bērna ķermeņa. Mazuļiem var parādīties jaunas dzimumzīmītes vai mainīties vecās, galvenais, lai šīs izmaiņas noritētu pakāpeniski, dzimumzīmīte nekļūtu strauji tumšāka un strauji nepalielinātos izmēros.

6. Negaidīti asas zobu, labā sāna sāpes, īpaši, ja tās parādās kopā ar krampjiem vai arī ilgi nepāriet

Ja bērns sūdzas, ka viņam sāp labajā pusē sāns, palūdziet viņam palēkties. Ja viņš nevar sāpju dēļ palēkties, tas var būt arī apendicīta simptoms. Lai gan apendikss ir vēdera lejasdaļā labajā pusē, sāpes var atbalsoties arī nabas rajonā un sāpēt var visa labā ķermeņa puse. Ja ir tādi simptomi, jāizsauc ātrā palīdzība, jo apendicīts ātri progresē un var pāriet iekaisumā. Lai to nepieļautu, ārstēšanās jāsāk pēc iespējas ātrāk.
7. Galvassāpes, kas parādās agri no rīta vai naktī, kā arī galvassāpes, kas sākas kopā ar vemšanu

Tādi simptomi ir raksturīgi migrēnai. Ārstēšana pēc apskates iespējama tikai ārsta uzraudzībā. Bērnībā migrēna nav bīstama, bieži vien tā tiek pārmantota no vecākiem. Bet tai pašā laikā galvassāpes var būt arī nopietnāku saslimšanu simptoms, kas var liecināt par kādiem traucējumiem. Bez pediatra konsultācijas neiztikt. Nepieciešamības gadījumā viņš var rekomendēt doties pie neirologa vai kāda cita speciālista.

8. Sausa mute un lūpas, reta urinēšana, ievilcies avotiņš zīdainītim, ļoti sausa āda, spēcīga vemšana un diareja.

Visas šīs pazīmes signalizē par organisma atūdeņošanos. Jāņem vērā, ka ātra dehidratācija var izraisīt organismam šoka stāvokli. Dodiet mazulim vairāk dzert šķidrumu un nekavējoties dodieties uz slimnīcu vai izsauciet ātro palīdzību.

9. Zils riņķis vai bālums ap muti, apgrūtināta vai smaga elpošana – bērniņš elpo ar vēderu vai krūškurvi. Neierastas skaņas elpošanas laikā.

Bērniem, kas jaunāki par 2 gadiem, tādas pazīmes var liecināt par laringospazmām. Rezultātā bērniņš var sākt smakt. Iemesls tādam stāvoklim var būt astma, alerģija, pneimonija, garais klepus. Nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība. Kamēr ārsti brauc, ņemiet mazuli rokās, mieriniet, atveriet vannas istabā karstā ūdens krānu, lai telpā iekļūst tvaiks. Stāviet tur ar bērnu un lūdziet viņu izdarīt ieelpu, izelpu. Pēc vairākām minūtēm bērnam vajadzētu kļūt vieglāk. Kad ārsti atbrauks, viņi novērtēs hospitalizācijas nepieciešamību.

Ja elpošanas problēmas nav tik izteiktas, pārbaudiet bērna elpošanas biežumu. 30 sekunžu laikā izskaitiet, cik bieži bērns veic ieelpu un izelpu. Sareiziniet ar divi. Normāls elpošanas biežums jaundzimušajiem ir 40-60 reizes. Bērniem līdz gada vecumam 35-40 reizes. Bērniem no 1 līdz 3 gadiem 28-35 reizes, bet bērniem vecumā no 4 līdz 10 gadiem 23-24 reizes.

10. Pietūkusi mēle, lūpas, acis. Bērnam ir vemšana vai spēcīga nieze.

Bieži vien tādi simptomi norāda uz spēcīgu alerģisku reakciju – anafilaksiju vai arī uz anafilaktisko šoku. Nekavējoties izsauciet ātro palīdzību un laikā, kad gaidāt ārstus, dodiet bērnam antihistamīna preparāta devu. Ja līdz spēcīgai reakcijai vēl tālu un viss aprobežojies ar izsitumiem, jākonsultējas ar alergologu. Ārsts ieteiks antihistamīna preparātus, lai samazinātu nevēlamos simptomus, un ieteiks arī, kā cīnīties citā reizē jau profilaktiski ar alerģiju.

11. Kritiens, ja bērnam ir mazāk par 6 mēnešiem, un pēc tā radušās neiroloģiskas pārmaiņas: orientācijas zudums, samaņas zudums vai vemšana.

Izsauciet ātro palīdzību vai vērsieties tuvākajā slimnīcā. Bērniem vecumā pēc 6 mēnešiem parasti nerodas nopietnas veselības problēmas pēc kritieniem, ja kritiens bijis no neliela augstuma un nav gūta trauma ar ko asu vai smagu.

12. Tik dziļš vai liels iegriezums, ka tajā var ielikt vates tamponu. Iegriezums, kas dažu minūšu laikā pārvēršas nekontrolējamā asiņošanā, neskatoties uz to, ka ir uzlikta saite vai iegriezuma vieta piespiesta.

Tādā gadījumā nepieciešama ķirurga palīdzība. Viņš apturēs asiņošanu, uzliks šuves. Atkarībā no bērna stāvokļa var izsaukt ātro palīdzību vai pašu spēkiem bērnu nogādāt uz tuvāko traumpunktu. Obligāti vienmēr jābrauc uz traumpunktu, ja asiņošana parādās pēc jebkāda dzīvnieka koduma, jo dzīvnieks var aplipināt ar trakumsērgu.

Seksuālā vardarbība pret bērnu – nereti ļoti grūti pierādāma

Lai gan likuma burts paredz tiesības – būt drošībā, bērns mūsu valstī nav pasargāts ne no seksuālās, ne fiziskās, ne emocionālās vardarbības. Pēdējā laika gadījumi liecina – nereti visšaušalīgākās pārestības pret bērniem pastrādā tieši tuvi cilvēki, bet pierādīt to mēdz būt teju neiespējami, sevišķi, ja noziegums noticis pirms vairākiem gadiem. To sarunā ar portālu «Apollo» apliecina arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas «Gaiļezers» bērnu psihiatrijas klīnikas ārste – psihiatre Laura Ķevere.

Kā vērtējat medijos izskanējušos skaļos pedofilijas gadījumus?

Presē izskan atsevišķi gadījumi. Ja ņem vērā bērnu psihiatriju, tad gandrīz katru dienu saskaramies ar tādiem gadījumiem. Varbūt ne akūtiem, bet nereti ir tā, ka pie mums nonāk bērni, pusaudži ar kādiem uzvedības vai neirotiskiem traucējumiem. Skatoties dziļāk, pēc ilgāka laika atklājas, ka kaut kad agrāk, pirms daudziem gadiem, iespējams, ir notikusi seksuāla vai fiziska vardarbība, kāpēc tagad ir uzvedības vai citas psiholoģiska rakstura problēmas.

Es domāju, ka tas ir ļoti mazs procents, kas nonāk līdz masu saziņas līdzekļiem. Tas, ar ko mēs ikdienā saskaramies – ir ļoti grūti, kaut ko pierādīt. It īpaši, ja tas ir pēc ilgāka laika perioda. Vēl grūtāk ir kādu reāli notiesāt par to. Tā tiešām ir mūsu valsts problēma.

Jūs domājat likumdošanas ziņā?

Jā, piemēram, ja arī mums ir aizdomas par vardarbību, ir ļoti grūti bērnu no šīs ģimenes izņemt vai izolēt. Ir diezgan smagnēja birokrātija. Kā mēs par to ziņojam sociālajam dienestam, bāriņtiesai, policijai. Tieši šis izmeklēšanas moments. Es zinu, ka Skandināvijas valstīs, ja speciālistiem rodas aizdomas, ka ir vardarbība, tad principā bērnu no ģimenes var izņemt momentā. Šeit ir tā – vēl kāda pārbaude, vēl, vēl, vēl un reizēm tas process izstiepjas ļoti garš. Ja varbūt ir bijušas tikai aizdomas un tās neapstiprinās, tad nekas, bet, ja tiešām ir bijusi reāla vardarbība, tad, protams, ka bērns var vēl vairāk no tā ciest.

Un otrs – ir diezgan grūti pierādīt, it īpaši, ja bērnam ir kādi psihiski traucējumi. Ja otrai, vainīgajai pusei gadās ļoti labs advokāts, un kā tas nereti ir – pasaka, ka bērnam ir psihiski traucējumi un varbūt viņš pats sev kaut ko izdarīja. Varbūt viņš pats izdomāja, nekas reāli tāds nav noticis.

Ja tās ir meitenes, un ir bijis klasisks dzimumakts, ko pediatrs vai bērnu ginekologs var pierādīt, tad tā ir viena lieta, bet mums ir bijuši tādi bērni, kur ir noticis orālais sekss. Kā to pierādīt pēc gada? Nekādā veidā. Ir ļoti plašas iespējas kā otras puses advokāts var apspēlēt to, ka varbūt nekas tāds nemaz nav bijis.

Mums ir bijuši bērni, kas ir piecos, septiņos, astoņos gados seksuāli izmantoti. Es runāju tieši par bērniem, kas dzīvo ģimenē.

Jūs pārsteidz šādi gadījumi?

Teikt, ka mani tas šokēja… Man ir grūti teikt, jo mēs ar to saskaramies ikdienā. Savā ziņā ir izveidojusies imunitāte, ja tu katru dienu esi pieradis klausīties kaut kādus briesmīgus stāstus. Varbūt tas vairs nav tik ļoti šokējoši, bet, protams, ja tu redzi, ka ļoti mazus bērnus vai zīdaiņus seksuāli izmanto, protams, ka tas ir tā…

Vai nav tā, ka ar laiku jau kļūst grūti noteikt, vai un kas bērnam tiešām nodarīts?

Ir, protams, tie gadījumi, kad bērni manipulē. Vecāki viņam kaut ko nenopērk vai neatļauj, bet viņš pasaka, ka mājās viņu katru vakaru sit. Es neesmu jurists, man nav jāizšķir, vai viņu tiešām sit vai nesit, bet par katru gadījumu, kad viņš to pasaka, man ir jāziņo sociālajam dienestam. Tālākās sarunas, kas notiek ar vecākiem, apsekošana, tad viņi izvērtē. Bet reāli mēs ziņojam par katru gadījumu, kad bērns to pasaka. Es neuzņemos tādu atbildību un arī mani kolēģi, lai pateiktu – šis bērns melo vai nemelo. To jau nekad nevar zināt. It īpaši, ja viņš atnāk uz vienu sarunu, kas ir ambulatorā pieņemšana, un pēc tam viņš aiziet, un nav zināms, kas ar viņu notiek. Tas nav stacionārs, kur bērns ir nedēļu vai divas un mēs katru dienu viņu redzam, varam vēl ar viņu parunāt, paskatīties kā viņš uzvedas šeit uz vietas, kā vecāki atnāk. Mēs ziņojam par katru gadījumu.

Vai bērns mūsu valstī ir pietiekami pasargāts?

Es domāju, ka nav pietiekami pasargāts. It īpaši bērni, kuriem ir kaut kādi psihiski traucējumi. Mums ir bijuši pacienti ar garīgu atpalicību. Protams, ka tādam bērnam, kuram ir intelekta traucējumi, ir grūti izstāstīt, kas un kā ar viņu ir noticis. Tur, protams, iespējama interpretācija, ka varbūt tā nemaz nebija. Varbūt viņš paskatījās internetā kaut ko, vai televizorā un pēc tam to izstāstīja kā savu pārdzīvojumu. Dažādi tie stāsti. No tiem pacientiem, kas ir bijuši pie mums stacionārā, kur reāli būtu kāds notiesāts, ir diezgan mazs procents. Varbūt, ka arī mēs visus nezinām.

Kādas veselības pārbaudes nepieciešamas pirmklasniekam, sākot skolas gaitas

Lai gan lielākajai daļai bērnu mācību gads ir beidzies, dažiem jau jāgatavojas jaunajam mācību gadam. Skolas gaitu uzsākšana pirmajā klasē ir svarīgs notikums ikviena bērna dzīvē, tādēļ svarīgi ir pārliecināties par bērna fizisko un emocionālo veselību. Kādas veselības pārbaudes ir nepieciešams veikt pirms skolas uzsākšanas, lai noteiktu pirmklasnieka vispārējo veselības stāvokli un sagatavotu nepieciešamos dokumentus, stāsta «Premium Medical» ģimenes ārste-pediatre Gerda Lielause.

Pirms došanās uz konkrētām pārbaudēm, vispirms nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu vai pediatru, lai veiktu vispārējo veselības apskati. Ārsts nosaka bērna augumu, svaru, ādas stāvokli, vai nav kādas alerģijas, kā arī nosūta uz asins un urīna analīzēm. Tās uzreiz atspoguļo, vai ir kāds iekaisums, kā arī palīdz noteikt dažādu slimību sākuma stadijas. Noteikti pirms skolas uzsākšanas papildus jāapmeklē acu ārsts un zobārsts.

Doties pie acu ārsta ir ļoti būtiski ne tikai vispārējas pārbaudes dēļ, bet arī tādēļ, lai zinātu, piemēram, cik tālu no tāfeles bērns drīkst sēdēt klasē. Tāpat jānoskaidro, vai bērnam ir kādas redzes problēmas – tuvredzība vai tālredzība. Redzi bērnam ieteicams pārbaudīt ik gadu, jo mūsdienās bērniem novērojama ļoti strauja redzes pasliktināšanās, ņemot vērā, ka ikdienā pārspīlēti un nekontrolēti ilgi tiek lietoti datori, mobilie telefoni un televizori, kas ietekmē bērnu redzi. Ja laicīgi tiek konstatētas kādas redzes problēmas, līdz 11 gadu vecumam tās novērst var visefektīvāk.

Apmeklēt zobārstu ir nepieciešams, lai pārliecinātos par bērna mutes dobuma veselību.  Vai ir bojāti zobi, kā notiek nomaiņas process no piena uz kaula zobiem, vai bērnam veidojas pareizs sakodiens. Pirms vai pēc zobārsta apmeklējuma var doties pie zobu higiēnista, lai novērtētu bērna mutes dobuma higiēnas paradumus, kā arī saņemtu padomus, kā pareizi parūpēties par zobiem, lai tie būtu veseli un stipri.

Bērniem līdz 7 gadu vecumam, kad tiek uzsāktas skolas gaitas, ir jāsaņem divas profilaktiskās potes atbilstoši vakcinācijas kalendāram – vakcīna pret masalām, masaliņām, cūciņām un vakcīna pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu. Ja vecāki izvēlas bērnu nevakcinēt, bērnam skolas apmeklējums netiek liegts, bet vecāki uzņemas pilnīgu atbildību par šo izvēli.

Ja bērnam ir kāda hroniska saslimšana vai ģimenes ārsts uzskata, ka jāveic papildu izmeklējumi, konsultācijas, tad pēc vispārējās veselības pārbaudes ārsts nosūta bērnu pie ārstiem-speciālistiem – neirologa, logopēda, kardiologa, ortopēda vai otolaringologa.

Pēc visām nepieciešamajām pārbaudēm ģimenes ārsts vai pediatrs medicīniskajā kartē, kas jāiesniedz skolā, veic ierakstu par bērna psihomotoro attīstību un piemēroto fizisko noslodzi. Tāpat tiek atzīmēti dati par redzi, augumu, svaru, kā arī speciālas norādes, kas attiecas uz pacienta veselības stāvokli un ir vērā ņemamas, piemēram, pārciestās infekcijas, operācijas, alerģiskas reakcijas. Šai veselības kartei arī jāpievieno potēšanas pases kopiju. Ja vecāki bērnu ir atteikušies vakcinēt, tad atteikumam obligāti jābūt rakstiskā veidā pie ģimenes ārsta, bet tā kopiju jāiesniedz skolā kopā ar pārējiem dokumentiem.

Piemērotākais laiks veselības pārbaužu veikšanai ir pavasaris un vasara, jo šajā periodā «neplosās» vīrusi, kā arī ārsti un speciālisti ir pieejamāki. Ja šīs pārbaudes neveic savlaicīgi pavasarī vai vasarā, tad parasti, iestājoties rudenim, par profilaktiskām pārbaudēm pacienti piemirst vai ir spiesti gaidīt rindā.

Kā ar sulām spēcināt organismu

Ābolu sula ir viena no populārākajām sulām Latvijā un pasaulē. Tā pati par sevi veldzē slāpes un lieliski iederas arī dažādu kokteiļu pagatavošanā. Šobrīd Latvijā ir viens no zemākajiem sulu patēriņiem Eiropā, kā arī mēs par maz uzturā uzņemam augļus un dārzeņus, kas šobrīd ir svarīgākā produktu grupa uztura šķīvī.

LLU pētījuma par Latvijā ražotajām paku sulām autore Dr.Sc. Solvita Kampuse: «Ābolu sula satur daudzas vērtīgas minerālvielas, piemēram, kāliju, kas regulē organisma liekā šķidruma izvadīšanu, mangānu, kurš nepieciešams kaulu un cīpslu veidošanai, magniju, kas ir būtisks nervu un muskuļu funkcionēšanai, sirds ritmam un imunitātei, tāpat arī fosforu un kalciju. Ābolu sulas sastāvā ir dzelzs un pektīnvielas, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs, kā arī palīdz izvadīt kaitīgos savienojumus no organisma.»

Pediatrs Enoks Biķis uzskata, ka par ābolu sulu nedrīkstētu aizmirst, parasto ikdienas ēdienkarti sastādot, jo kā urīndzenošs līdzeklis tā palīdz attīrīt organismu no dažādiem sārņiem un kavē nierakmeņu veidošanos. Ābolu sula labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu un aizkavē holesterīna līmeņa paaugstināšanos. Tā uzlabo elpošanas funkciju un var palīdzēt plaušu slimību ārstēšanā. Ābolu sulu īpaši ieteicams lietot mācību periodā, kad ir intensīva garīgā slodze.

Ikvienam latvietim vajadzētu palielināt ikdienā izdzerto sulu daudzumu. Sporta ārsts Ilgonis Zemītis: «Spēks un veselība sākas ar pareizu uzturu. Ilgā ārsta prakse ir palīdzējusi pārliecināties, cik liela nozīme ir šķietami tik elementārai lietai – tam, kā un ko mēs ēdam! Tik daudz veselības problēmu rodas tieši uztura dēļ. Un ja nu tiešām nemākam ēst, varbūt iemācīsimies dzert sulas?»

100% augļu un dārzeņu sulas pēc to īpašībām patiesībā ir tie paši dārzeņi un augļi, tādēļ zinātnieki atzinuši, ka glāze sulas ieteicama kā viena no piecām dienas augļu un dārzeņu porcijām, ko iesaka katru dienu apēst uztura eksperti. Īpaši ieteicams tas ir cilvēkiem, kuru gremošanas sistēma daudz vieglāk uzņem dārzeņus un augļus šķidrā veidā.

Pirmā svara korekcijas programma bērniem Latvijā

Šodien, 31.martā, plkst. 11.00 Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti iepazīstināja klātesošos ar Latvijā nebijušu, multidisciplināru svara korekcijas programmu bērniem un jauniešiem, kuri cieš no liekā svara. Par programmas izveidi, gaitu un pirmajiem rezultātiem klātesošajiem stāstīja iesaistīto speciālistu komanda – bērnu endokrinologs, pediatrs, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, rehabilitologs un psihologs. Savukārt Rimi šefpavārs Normunds Baranovskis sniedza praktiskus ieteikumus, kā pagatavot veselīgu desertu.

Latvijā strauji kļūst vairāk bērnu un pusaudžu ar lieko svaru. Aptaukošanās saistās ar nopietniem veselības traucējumiem, kas attīstās agrīni un noved pie dzīves kvalitātes pasliktināšanās, nereti pat dzīvības apdraudējuma. Ir ļoti būtiski ne tikai laikus pamanīt strauju svara pieaugumu, bet arī izprast un novērst liekā svara cēloņus, iesaistot pēc iespējas daudzpusīgākus svara korekcijas rīkus. Svarīgas ir gan fiziskās aktivitātes, gan veselīgs un sabalansēts uzturs, gan bērna garīgā veselība un individuālās vajadzības, gan ģimenes atbalsts un sapratne, mainot dzīvesveida paradumus.

Sākot programmu, bērni saņem dažādu speciālistu konsultācijas, kuri novērtē bērna vispārējo fizisko un psihisko stāvokli, piemērojot labāko ārstēšanas taktiku, kas iekļauj gan individuālu treniņu programmu, gan īpaši piemērota uztura plānu u.c. Lai bērniem un jauniešiem vairotu izpratni par veselīga ēdiena pagatavošanu un lietošanu ikdienā, uztura speciālists kopā ar programmas dalībniekiem gatavo ne tikai veselīgu, bet arī gardu maltīti, kurai produktus sagādā uzņēmums Rimi Latvia. Programmas aktīvais darbs uz vietas slimnīcā norit divas dienas ar atkārtotām un programmas uzturošām konsultācijām pie speciālistiem vēlākā periodā.

Bērnu slimnīcas endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne stāstīja: Pašreizējā klīniskā pieredze Latvijā par strauji pieaugošo pusaudžu skaitu ar lieko svaru ir pamats šo problēmu izvirzīt valstiskā līmenī, veidot īpašu svara korekcijas programmu, lai mazinātu hronisku slimību attīstību un mirstības palielināšanos. Liekais svars bērniem var novest pie šādām komplikācijām: 2. tipa cukura diabēts, kura biežums bērnu vecumā pēdējo 20 gadu laikā pieaudzis 10 reizes, paaugstināts arteriālais asinsspiediens, traucēta tauku vielmaiņa, traucēta olnīcu darbība meitenēm, nepareiza elpošana miegā, elpošanas orgānu darbības traucējumi, aknu funkciju traucējumi, dziļo vēnu tromboze, ortopēdiskas problēmas u.c. Saslimstība ar 2. tipa cukura diabētu pasaulē un Latvijā turpina pieaugt. Šobrīd cukura diabēts attīstīto valstu vidū ir 4. biežākais saslimstības un mirstības cēlonis. Taču tā ir novēršama slimība, ja bērnu svars tiek kontrolēts, lai nepieļautu aptaukošanās rašanos. Ar mērķi palīdzēt bērniem rast motivāciju kontrolēt savu svaru un nepieļaut aptaukošanās radīto komplikāciju attīstību tika radīta svara korekcijas programma, kuru jāturpina pilnveidot un attīstīt.

Galvenais svara korekcijas programmas mērķis ir palīdzēt bērnam un ģimenei mainīt dzīvesveidu, kas ļautu strauji nepieņemties svarā vai vispār apturētu svara pieaugumu, uzsver Bērnu slimnīcas pediatre Jurgita Gailīte. Vai bērnam jāzaudē svars, ir atkarīgs no bērna vecuma, vispārējā stāvokļa, aptaukošanās pakāpes un komplikācijām, ko izraisījis liekais svars. Šajā gadījumā komanda rūpīgi izvērtē svara samazināšanās taktiku, lai, pirmkārt, netraucētu bērna augšanu un attīstību, nepieļautu strauju svara zudumu, kas varētu negatīvi ietekmēt bērna veselību, nepieļautu badošanās, svara svārstības utt. Mūsu komandas darba efektivitāte lielā mērā ir saistīta ar ģimenes un bērna motivāciju ne tikai mainīt svaru, bet arī gatavību mainīt ikdienas paradumus. Līdz šim programmu izgājuši 56 bērni, no kuriem kā veiksmes stāstu varu minēt septiņpadsmitgadīgu puisi, kurš pēc programmas mainījis ēšanas paradumus (pavisam atteicies no saldinātiem un gāzētiem dzērieniem, ierobežojis saldumus, sācis apmeklēt baseinu), kā rezultātā ir spējis samazināt savu svaru no 103 kg uz 88 kg, teic J.Gailīte.

Visu speciālistu darbs svara korekcijas programmas ietvaros sastāv no divām daļām jeb dienām – teorētiskās un praktiskās, stāsta Bērnu slimnīcas uztura speciāliste Olga Maslova. Pirmās konsultācijas laikā notiek pacienta antropometrisko parametru novērtēšana, dzīves anamnēzes izvērtēšana, kā arī novērtējam pacienta fizisko aktivitāti, un salīdzinām ar ikdienā uzņemto enerģijas daudzumu. Sarunas laikā novērtējam bērna ēšanas paradumus, konstatējam galvenās problēmas, kas ir saistītas ar uztura uzņemšanu. Balstoties uz iegūtiem datiem, ēšanas paradumiem un dzīvesveida novērtēšanas aptaujas rezultātiem, tiek izstrādātas individuālās rekomendācijas un sastādīta individuāla bērna ēdienkarte. Savukārt otrās konsultācijas dienā notiek darba praktiskā daļa. Tā ir grupu nodarbība, kurā trīs pacienti un viņu vecāki kopā ar uztura speciālistu gatavo maltīti, kas atbilst veselīga uztura pamatprincipiem. Gatavošanas laikā uztura speciālists apmāca bērnus un vecākus, kā gatavot ēdienus, nepievienojot daudz taukvielu, cukuru un sāli. Pacienti un viņu vecāki tiek izglītoti par pārtikas produktu sastāvu, to enerģētisko vērtību un ietekmi uz organismu.

«Vēl aizvien daļā sabiedrības ir izplatīts uzskats, ka veselīgs ēdiens bieži vien nav garšīgs ēdiens. Taču tā nav taisnība! Daudzi našķi un gardumi ir ne vien gardi, bet arī ļoti veselīgi, piemēram, grieķu jogurts ar svaigām ogām, augļu smūtijs vai pašu gatavots enerģijas batoniņš ar riekstiem un žāvētiem augļiem. Turklāt lielākoties tie ir gardumi, kuru pagatavošana ir vienkārša un neaizņem daudz laika,» komentē Rimi šefpavārs Normunds Baranovskis.

Bērnu slimnīcas fizioterapeite Ilze Napituhina stāstīja, ka programmas ietvaros tiek izvērtētas gan ikdienas fiziskās aktivitātes, gan veikts funkcionālais novērtējums, kas ietver stājas un gaitas novērtēšanu, muskuļu garuma un spēka testus. Savukārt otrajā dienā kopā ar bērniem veicam aerobās slodzes treniņu, sastādot individuālo vingrojumu programmu, kā arī rekomendācijas vecākiem.

Ergoterapeits kopā ar pacienta ģimeni izvērtē dienas fizisko aktivitāšu apjomu, aizpilda aktivitāšu aptaujas lapu, kur diena ir sadalīta pa 30 min. laika posmiem. Tiek atzīmēti gan periodi, kad bērns ir fiziski aktīvs, gan zemas intensitātes aktivitātes (ceļš uz skolu, pastaigas, mājas pienākumu pildīšana). Vecākiem un bērniem tiek dotas rekomendācijas par fizisko aktivitāšu nozīmi ikdienā, to laika un intensitātes palielināšanas iespējām, sadalījumu dienas garumā un kontroles iespējām. Programmas otrajā dienā tiek organizētas grupas nodarbības par ergonomiku un locītavu aizsardzības pamatprincipiem, veicot ikdienas aktivitātes, piemēram, par sēdus pozu skolā un mājās, pildot mājas darbus, par nepieciešamiem krēsla un galda parametriem, skolas mugursomas izvēli un regulēšanu, kā arī par smaguma pārvietošanas principiem, norādīja Bērnu slimnīcas ergoterapeite Olga Gluza.

Ir svarīgi uzstādīt konkrētus mērķus kā ģimenei, tā arī speciālistu komandai, lai sasniegtu iespējami labākos rezultātus. Katrs speciālists individuāli piemēro ārstēšanās taktiku, kas balstās uz iepriekšēju pacienta izpēti konkrētā jomā. Taču tikpat svarīgi ir šos dažādos novērojumus un ārstēšanas metodes savienot vienotā programmā, kas spētu pēc iespējas efektīvāk, kvalitatīvāk un ērtāk pacientam sasniegt vēlamo rezultātu. Uzturs ir ļoti lielā mērā atkarīgs no fizisko aktivitāšu daudzuma un veida, turklāt psiholoģiskais stāvoklis ietekmē programmas izpildi un norisi no visiem aspektiem, tāpēc pats svarīgākais programmas veiksmīgai darbībai ir tieši speciālistu komandas darbs, kurš rūpīgi jāuzrauga un jākoriģē, stāsta rehabilitoloģe Ilze Tāse.

Bērniem ar lieko svaru nereti ir nepieciešama psiholoģiska palīdzība un psihokorekcijas darbs, kas ir atkarīgs no viņu vecuma, personības iezīmēm un motivācijas līmeņa, stāsta Bērnu slimnīcas psihologs Karīna Agadžanjana. Līdz ar to, bērna liekā svara problēmas risināšanā būtiska nozīme ir viņu vecākiem kā atbalsta sistēmai. Psihologa darbs ir orientēts uz bērna psihoemocionālā stāvokļa un pašvērtējuma izvērtēšanu, noskaidrojot sociālās adaptācijas un stresa pārvarēšanas iemaņas un bērna motivāciju, kas vērsta uz sasniegumiem. Nereti konsultācijas laikā vecākiem aktualizējas jautājumi par bērna vecumposma īpatnībām, audzināšanas metodēm, uzvedības korekcijas iespējām un savstarpējām attiecībām. Tie ir jautājumi, kas ģimenē ir ļoti piemilzuši, un nereti tieši tas var būt bērna liekā svara cēlonis.

Tikai 550 gramu vieglam bērniņam izdodas izdzīvot!

Ik gadu pirms laika Latvijā piedzimst apmēram 1000 bērniņu. Par viņiem portāls TVNET iztaujāja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neonatoloģijas klīnikas pediatri un neonatoloģi, priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpes programmas vadītāju Ilonu Vārpu. Viņa norāda, ka lielākā daļa šo bērniņu ir zināmā mērā «veiksmes stāsti», jo pirms kāda laika tādus bērniņus izglābt nebija iespēju.

Vai varētu uzzināt, cik daudz priekšlaikus dzimušo bērniņu šogad ārstējušies BKUS? Cik tādu bijis pērn?

Šā gada tendences seko pagājušo gadu rādītājiem, ik gadu pirms laika Latvijā piedzimst apmēram 1000 mazuļu. BKUS ārstējas apmēram 300 mazuļu.

Kāda ir tendence? Vai šo bērnu skaits palielinās, samazinās, ir līdzīgs?

Lai arī absolūtais priekšlaikus dzimušo bērniņu skaits ir nemainīgs, jāņem vērā, ka demogrāfijas tendence Latvijā pēdējo gadu laikā ir bijusi ar lejupejošu tendenci. Taču ikdienas darbā redzam, ka aizvien biežāk izdodas panākt to, ka priekšlaikus dzimušie bērni izdzīvo.

Ar ko skaidrojat tendences?

Pēdējo gadu laikā straujāk attīstījušās tehnoloģijas un diagnostikas iespējas, tāpat arī mūsu pieredze un zināšanas. Regulāri papildinām savas zināšanas pie ārvalstu kolēģiem, kas ir soli priekšā priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpē un ārstniecībā.

Ko vispār uzskata par priekšlaikus dzimušu bērniņu? Kurā grūtniecības posmā visbiežāk notiek priekšlaicīgas dzemdības?

Par priekšlaikus dzimušo bērnu sauc tādu, kurš dzimis pirms 37. grūtniecības nedēļas. Pasaulē ir gadījumi, kad izdzīvo bērniņš, kurš dzimis arī 22. grūtniecības nedēļā, Latvijā – 23./24. nedēļā. Protams, jo nobriedušāks ir bērns, jo lielākas iespējas, ka nebūs nekādu paliekošu sarežģījumu.

Kas ir galvenie iemesli, kāpēc bērni mēdz dzimt priekšlaicīgi?

Priekšlaicīgu dzemdību iemesli var būt ļoti dažādi, ne vienmēr tie ir zināmi. Bet biežākie iemesli saistīti ar mātes saslimšanām un viņas veselības stāvokli vēl pirms grūtniecības iestāšanās, dažādām infekcijas slimībām, kā arī kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanu.

Kāds mēdz būt priekšlaikus dzimušo bērnu svars?

Bērniņa svars piedzimstot ir atkarīgs no grūtniecības laika, kurā bērniņš dzimst. Kā arī no apstākļiem, kādi bērniņam bija mātes organismā. Bērns var piedzimt laikā kā iznēsāts jaundzimušais, bet svars var būt zem 2 kg. Var būt priekšlaikus dzimis bērns ar svaru virs 2,5 kg. Mazākais pēc svara bērniņš, kurš bija mūsu pacients un mums izdevās palīdzēt viņam izdzīvot, bija dzimis ar svaru 550 g.

Ar kādiem sarežģījumiem (tostarp veselības) parasti jāsaskaras šo bērnu vecākiem?

Priekšlaikus dzimušajiem mazuļiem visbiežāk ir dažādas elpošanas problēmas, jo plaušas vēl nav nobriedušas, tāpēc vajadzīgs elpošanas atbalsts.

Problemātiska var būt arī asins cirkulācija sirdī un plaušās, kas vēl notiek pēc augļa darbības principa.

Arī smadzeņu struktūras ir nenobriedušas, biežāk rodas asinsizplūdumi.

Sakarā ar to ka organisma sistēmas turpina attīstīties, bērnam piedzimstot, ārpus paredzētās vides – mātes organisma, ārējās vides nelabvēlīga ietekme var iespaidot redzes un dzirdes funkciju, plaušu attīstību, nervu sistēmas attīstību. Šiem bērniņiem ir lielāks kustību traucējumu, kognitīvu traucējumu, runas traucējumu risks.

Varbūt BKUS mediķu atmiņā iespiedies kāds veiksmīgs gadījums, kad izdevies palīdzēt pavisam mazam bērniņam?

17.novembrī [šajā datumā atzīmē Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienu] mēs ieraudzījām daļu mūsu bijušo pacientu «Satikšanās svētkos». Lielākā daļa no šiem bērniņiem ir zināmā mērā «veiksmes stāsti», jo pirms kāda laika tādus bērniņus izglābt nebija iespēju.

Attīstās medicīnas tehnoloģijas, padziļinās mūsu zināšanas par priekšlaikus dzimušiem bērniem, un tas viss kopā palīdz izdzīvot arvien mazākiem jaundzimušajiem. Protams, pēc izrakstīšanās no slimnīcas lielākajai daļai bērnu ir nepieciešama ļoti rūpīga novērošana, konsultācijas, kas ir ievērojami garākas nekā iznēsātiem bērniem, un tām sekojošie rehabilitācijas pasākumi.

Dinamiskās novērošanas programmā, ko mēs esam sākuši, ir izstrādātas shēmas priekšlaikus dzimušo bērnu novērošanai. Ir paredzētas speciālistu apskates atkarībā no bērna vecuma, lai pamanītu attīstības noviržu iezīmes, ja tādas ir, un laicīgi sāktu to korekciju. Dinamiskās novērošanas programmā sekosim bērna attīstībai līdz divu gadu vecumam. Tas palīdzēs mūsu pacientiem būt veselākiem un viņu ģimenēm laimīgākām.

Katrs var palīdzēt!

Jau ziņojām, ka 8. oktobrī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Saulaino dienu bibliotēkā tika atklāta labdarības akcija ar mērķi izveidot priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpes programmu «Drošais apmetnis». Programmas mērķis ir uzlabot šo bērnu veselības stāvokli ilgtermiņā un nodrošināt viņu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā, tai skaitā samazināt invalidizāciju starp bijušajiem priekšlaikus dzimušajiem pacientiem.

Aprūpes programmas ieviešanā nepieciešami vairāk nekā 60 tūkstoši eiro, tāpēc ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts ziedot pa tālruni 90006988 vai mājas lapā www.bsf.lv. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu slimnīcas fonds aprūpes programmu organizē kopā ar mazumtirdzniecības veikalu tīklu SIA «Maxima Latvija».

Kvotu ierobežojumu dēļ bērni var palikt bez valsts apmaksātas veselības aprūpes

Bērnu ārsti, kuri darbojas primārajā aprūpē, saņem brīdinājumus, ka ir pārsnieguši tā sauktās kvotas. Mediķi baidās, ka viņus var sodīt, ja turpinās izrakstīt kompensējamos medikamentus un noteikt izmeklējumus. Pediatri uzskata, ka bērnu veselības aprūpē kvotas būtu jāatceļ, piektdien pavēstīja LTV «Panorāma».

Ričards ir biežs viesis dakteres Ievas Reinholdes kabinetā. Viņam ir bronhiālā astma, vajadzīga pastāvīga izmeklēšana un inhalatori. Taču, kā saka ārste, viņa vairs nevarēšot izrakstīt valsts apmaksātas zāles. «Manas kvotas ir beigušās .. un šī mammīte nav vienīgā, kam tas būs jāsaka,» teica pediatre Ieva Reinholde.

«Mana prasība un arī citu manu kolēģu pediatru prasība būtu, ka kvotas bērniem ir jālikvidē vispār. Tādas nedrīkst būt!» uzskata Reinholde. Ārstei pienācis brīdinājums no Nacionālā veselības dienesta (NVD), ka viņa izsmēlusi līgumā noteikto valsts finansējumu kompensējamiem medikamentiem un laboratoriskiem izmeklējumiem. Šādu brīdinājumus saņēmuši arī citi mediķi.

Kā uzsver NVD, ja ir pamatots iemesls, kompensējamās zāles un izmeklējumus ārsts joprojām drīkst izrakstīt. Ja kvota sāk beigties, ārstam par to laikus jāinformē dienests un jālūdz palielinājums.

Līdz šim neviens ārsts nav sodīts par finansējuma pārtēriņu, lai gan pēdējos piecos gados valsts izdevumi par laboratoriskiem izmeklējumiem dubultojušies – no 16,6 miljoniem līdz 31 miljonam eiro.

«Ārsti, kas pārstrādā kvotas saprātīgos apjomos.. viņiem nav pamata baidīties. Ir runa par atsevišķiem īpašiem ļaunprāšiem,» teica veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība).

Ārste Reinholde saņēmusi arī aktu par to, ka viņa biežāk, nekā noteikumi atļauj, veic bērnu veselības profilaktiskās apskates. «Ja es ievēroju Ministru kabineta noteikumus, tad es šo mazo meitenīti nevarēšu katru mēnesi skatīties,» saka daktere. «Es zinu, cik svarīgi ir redzēt bērnu katru mēnesi, jo ar zīdaiņiem ir tā, ka daudz kas mainās.»

Reinholde norāda, ka viņai ir aprēķināta 1500 eiro soda nauda. «Bet lielāks par šo soda naudu ir aizvainojums. Par to, ka es strādāju vairāk, par to man ir inkriminēti pārkāpumi soda izteiksmē,» teica ārste.

Tas nav sods, bet gan ieturējums no nākamā valsts maksājuma dakterei – tā skaidro NVD. Ievadot datus elektroniskajā sistēmā, ārste profilaktiskās apskates norādījusi ne vien zīdaiņu mājas vizītēs, bet arī pie saslimšanām, ko noteikumi neparedz.

«Šo manipulāciju ārste astoņu mēnešu laikā ievadījusi 479 reizes. Uzrādījusi, dodoties pie pacientiem dažādās vecuma grupās. NVD radās bažas, vai šī rīcība bijusi godprātīga,» stāsta NVD pārstāve Evija Štālberga. «Mēs esam nākuši pretī, un lūguši šo konstatēto informāciju labot. Viņa ir veikusi labojumus, un ticis veikts pārrēķins, un summa, ko valsts ir pārmaksājusi .. tiek ieturēta.»

Tikmēr ārste Reinholde norāda: «Kad es rakstu «profilaktiskā apskate», tad tā ir bijusi profilaktiskā apskate, viņa tiešām ir bijusi, un es ierakstu. Tajā brīdī es nedomāju, ko valsts man samaksās.»

Dārtas un Ričarda mamma Kristīne Zariņa saka – bērnu aprūpē vispār nedrīkstētu būtu kaut kādi ierobežojumi un kvotas.

«Mums ar Ričardu bieži bija jānāk. Un tā ir vecākiem, kam pirmais bērniņš piedzimis, kad daudz ko vēl nezina, svarīgi, ka dakteris tomēr apskatās un dod padomus – gan par ēdināšanu,gan lietām, ko māmiņa nezina. Sevišķi, ja pirmais bērniņš, kad viss notiek pirmo reizi, un ja nav vecmāmiņas… Ārsts ir pirmais cilvēks, ar ko jaunā māmiņa var satikties un parunāt,» atzina Dārtas un Ričarda mamma.

Kā uzsver NVD, citus gadus valstij bija iespēja apmaksāt kvotu pārtēriņu, bet šogad papildu finansējums nav piešķirts.

Grūtniece nonāk neveiklā situācijā, jo ārsti viņai atteikušies palīdzēt

Ko darīt grūtniecei, kura nevar atrast ārstu savam bērniņam, kurš drīz nāks pasaulē? Portāla TVNET lasītāja Karina saskārusies ar problēmu, ka ģimenes ārsti atsakās ņemt uzskaitē jaundzimušo. Veselības ministrijā ieteica sievietei vērsties pie ārsta, ņemot vērā faktiskās dzīvesvietas adresi, kā arī pārrunāt ar ārstu reģistrācijas atteikuma iemeslus.

TVNET lasītāja Karina rakstīja: “Gaidu otro bērniņu, un kārtējo reizi saskaros ar problēmu, ka ģimenes ārsti atsakās ņemt uzskaitē jaundzimušo. Dzemdību namā ir jānosauc jaundzimušā daktera uzvārds, jo viņam tiek ziņots, ka jaunais pacients ir piedzimis un ģimenes ārstam jāatnāk mazais apskatīt pēc atbraukšanas no Dzemdību nama.

Tātad vecākiem ir jāsarunā dakteris savam bērniņam. Bet, ejot pie dakteriem, kas praktizē tuvāk mūsu dzīvesvietai, un lūdzot paņemt jaundzimušo uzskaitē, tikai jādzird atteikumi. Tā es kā grūtniece staigāju apkārt un stresoju, vai līdz dzemdībām maz kāds mani paņems…

Nu jocīgi! Vai tad tas nav valsts pienākums nodrošināt šo dakteri iespējami tuvu dzīvesvietai, jo zīdaini izvadāt vismaz reizi mēnesī pie daktera nebūtu vēlams cauri visai pilsētai? Zinu, ka daudzas māmiņas saskaras ar šo problēmu.”

Ārsts var nepiekrist pacienta reģistrācijai

Savukārt Veselības ministrijā TVNET sniedza šādu skaidrojumu par šo situāciju: “Ikviens pediatrs vai ģimenes ārsts, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošina pacientu veselības aprūpi savas darbības pamatteritorijā.

Pediatrs vai ģimenes ārsts var nepiekrist pacienta reģistrācijai savu pacientu sarakstā gadījumā, ja:

  • pacienta dzīvesvieta atrodas ārpus ārsta darbības pamatteritorijas;
  • ārsta pacientu sarakstā jau ir 1800 reģistrētu pacientu vai 800 bērnu.

    Tas neattiecas uz ārsta darbības pamatteritorijā dzīvojošiem pacientiem, kā arī jau reģistrēta pacienta bērniem, vecākiem vai laulāto.

Veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārsts var sniegt arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, par to rakstiski vienojoties ar pacientu.

Pediatri savā pacientu sarakstā ir tiesīgi reģistrēt bērnus līdz 18 gadu vecumam. Ģimenes ārsti reģistrē gan bērnus, gan pieaugušos.

Lai veiktu reģistrāciju, pediatrs vai ģimenes ārsts ir jāizvēlas atbilstoši savai faktiskajai dzīvesvietai. Noskaidrot, kuru pediatru vai ģimenes ārstu darbības pamatteritorijā ietilpst cilvēka faktiskās dzīvesvietas adrese, var:

  • zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00);
  • rakstot e-pastu uz info@vmnvd.gov.lv (jānorāda faktiskā dzīvesvietas adrese – pilsēta, ielas nosaukums un numurs).

Veicot reģistrāciju, tiek noslēgta vienošanās. Piecu darbdienu laikā ārsts ievada informāciju par vienošanos Nacionālā veselības dienesta sistēmā. Reģistrācija stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās apstiprināšanas.

Konkrētajā gadījumā ieteikums būtu vērsties pie ārsta, ņemot vērā faktiskās dzīvesvietas adresi. Tāpat ieteikums ar ārstu pārrunāt reģistrācijas atteikumu, lai jaunā māmiņa saprastu tā iemeslus un iespējamos riskus.