Pirmā svara korekcijas programma bērniem Latvijā

Šodien, 31.martā, plkst. 11.00 Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti iepazīstināja klātesošos ar Latvijā nebijušu, multidisciplināru svara korekcijas programmu bērniem un jauniešiem, kuri cieš no liekā svara. Par programmas izveidi, gaitu un pirmajiem rezultātiem klātesošajiem stāstīja iesaistīto speciālistu komanda – bērnu endokrinologs, pediatrs, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, rehabilitologs un psihologs. Savukārt Rimi šefpavārs Normunds Baranovskis sniedza praktiskus ieteikumus, kā pagatavot veselīgu desertu.

Latvijā strauji kļūst vairāk bērnu un pusaudžu ar lieko svaru. Aptaukošanās saistās ar nopietniem veselības traucējumiem, kas attīstās agrīni un noved pie dzīves kvalitātes pasliktināšanās, nereti pat dzīvības apdraudējuma. Ir ļoti būtiski ne tikai laikus pamanīt strauju svara pieaugumu, bet arī izprast un novērst liekā svara cēloņus, iesaistot pēc iespējas daudzpusīgākus svara korekcijas rīkus. Svarīgas ir gan fiziskās aktivitātes, gan veselīgs un sabalansēts uzturs, gan bērna garīgā veselība un individuālās vajadzības, gan ģimenes atbalsts un sapratne, mainot dzīvesveida paradumus.

Sākot programmu, bērni saņem dažādu speciālistu konsultācijas, kuri novērtē bērna vispārējo fizisko un psihisko stāvokli, piemērojot labāko ārstēšanas taktiku, kas iekļauj gan individuālu treniņu programmu, gan īpaši piemērota uztura plānu u.c. Lai bērniem un jauniešiem vairotu izpratni par veselīga ēdiena pagatavošanu un lietošanu ikdienā, uztura speciālists kopā ar programmas dalībniekiem gatavo ne tikai veselīgu, bet arī gardu maltīti, kurai produktus sagādā uzņēmums Rimi Latvia. Programmas aktīvais darbs uz vietas slimnīcā norit divas dienas ar atkārtotām un programmas uzturošām konsultācijām pie speciālistiem vēlākā periodā.

Bērnu slimnīcas endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne stāstīja: Pašreizējā klīniskā pieredze Latvijā par strauji pieaugošo pusaudžu skaitu ar lieko svaru ir pamats šo problēmu izvirzīt valstiskā līmenī, veidot īpašu svara korekcijas programmu, lai mazinātu hronisku slimību attīstību un mirstības palielināšanos. Liekais svars bērniem var novest pie šādām komplikācijām: 2. tipa cukura diabēts, kura biežums bērnu vecumā pēdējo 20 gadu laikā pieaudzis 10 reizes, paaugstināts arteriālais asinsspiediens, traucēta tauku vielmaiņa, traucēta olnīcu darbība meitenēm, nepareiza elpošana miegā, elpošanas orgānu darbības traucējumi, aknu funkciju traucējumi, dziļo vēnu tromboze, ortopēdiskas problēmas u.c. Saslimstība ar 2. tipa cukura diabētu pasaulē un Latvijā turpina pieaugt. Šobrīd cukura diabēts attīstīto valstu vidū ir 4. biežākais saslimstības un mirstības cēlonis. Taču tā ir novēršama slimība, ja bērnu svars tiek kontrolēts, lai nepieļautu aptaukošanās rašanos. Ar mērķi palīdzēt bērniem rast motivāciju kontrolēt savu svaru un nepieļaut aptaukošanās radīto komplikāciju attīstību tika radīta svara korekcijas programma, kuru jāturpina pilnveidot un attīstīt.

Galvenais svara korekcijas programmas mērķis ir palīdzēt bērnam un ģimenei mainīt dzīvesveidu, kas ļautu strauji nepieņemties svarā vai vispār apturētu svara pieaugumu, uzsver Bērnu slimnīcas pediatre Jurgita Gailīte. Vai bērnam jāzaudē svars, ir atkarīgs no bērna vecuma, vispārējā stāvokļa, aptaukošanās pakāpes un komplikācijām, ko izraisījis liekais svars. Šajā gadījumā komanda rūpīgi izvērtē svara samazināšanās taktiku, lai, pirmkārt, netraucētu bērna augšanu un attīstību, nepieļautu strauju svara zudumu, kas varētu negatīvi ietekmēt bērna veselību, nepieļautu badošanās, svara svārstības utt. Mūsu komandas darba efektivitāte lielā mērā ir saistīta ar ģimenes un bērna motivāciju ne tikai mainīt svaru, bet arī gatavību mainīt ikdienas paradumus. Līdz šim programmu izgājuši 56 bērni, no kuriem kā veiksmes stāstu varu minēt septiņpadsmitgadīgu puisi, kurš pēc programmas mainījis ēšanas paradumus (pavisam atteicies no saldinātiem un gāzētiem dzērieniem, ierobežojis saldumus, sācis apmeklēt baseinu), kā rezultātā ir spējis samazināt savu svaru no 103 kg uz 88 kg, teic J.Gailīte.

Visu speciālistu darbs svara korekcijas programmas ietvaros sastāv no divām daļām jeb dienām – teorētiskās un praktiskās, stāsta Bērnu slimnīcas uztura speciāliste Olga Maslova. Pirmās konsultācijas laikā notiek pacienta antropometrisko parametru novērtēšana, dzīves anamnēzes izvērtēšana, kā arī novērtējam pacienta fizisko aktivitāti, un salīdzinām ar ikdienā uzņemto enerģijas daudzumu. Sarunas laikā novērtējam bērna ēšanas paradumus, konstatējam galvenās problēmas, kas ir saistītas ar uztura uzņemšanu. Balstoties uz iegūtiem datiem, ēšanas paradumiem un dzīvesveida novērtēšanas aptaujas rezultātiem, tiek izstrādātas individuālās rekomendācijas un sastādīta individuāla bērna ēdienkarte. Savukārt otrās konsultācijas dienā notiek darba praktiskā daļa. Tā ir grupu nodarbība, kurā trīs pacienti un viņu vecāki kopā ar uztura speciālistu gatavo maltīti, kas atbilst veselīga uztura pamatprincipiem. Gatavošanas laikā uztura speciālists apmāca bērnus un vecākus, kā gatavot ēdienus, nepievienojot daudz taukvielu, cukuru un sāli. Pacienti un viņu vecāki tiek izglītoti par pārtikas produktu sastāvu, to enerģētisko vērtību un ietekmi uz organismu.

«Vēl aizvien daļā sabiedrības ir izplatīts uzskats, ka veselīgs ēdiens bieži vien nav garšīgs ēdiens. Taču tā nav taisnība! Daudzi našķi un gardumi ir ne vien gardi, bet arī ļoti veselīgi, piemēram, grieķu jogurts ar svaigām ogām, augļu smūtijs vai pašu gatavots enerģijas batoniņš ar riekstiem un žāvētiem augļiem. Turklāt lielākoties tie ir gardumi, kuru pagatavošana ir vienkārša un neaizņem daudz laika,» komentē Rimi šefpavārs Normunds Baranovskis.

Bērnu slimnīcas fizioterapeite Ilze Napituhina stāstīja, ka programmas ietvaros tiek izvērtētas gan ikdienas fiziskās aktivitātes, gan veikts funkcionālais novērtējums, kas ietver stājas un gaitas novērtēšanu, muskuļu garuma un spēka testus. Savukārt otrajā dienā kopā ar bērniem veicam aerobās slodzes treniņu, sastādot individuālo vingrojumu programmu, kā arī rekomendācijas vecākiem.

Ergoterapeits kopā ar pacienta ģimeni izvērtē dienas fizisko aktivitāšu apjomu, aizpilda aktivitāšu aptaujas lapu, kur diena ir sadalīta pa 30 min. laika posmiem. Tiek atzīmēti gan periodi, kad bērns ir fiziski aktīvs, gan zemas intensitātes aktivitātes (ceļš uz skolu, pastaigas, mājas pienākumu pildīšana). Vecākiem un bērniem tiek dotas rekomendācijas par fizisko aktivitāšu nozīmi ikdienā, to laika un intensitātes palielināšanas iespējām, sadalījumu dienas garumā un kontroles iespējām. Programmas otrajā dienā tiek organizētas grupas nodarbības par ergonomiku un locītavu aizsardzības pamatprincipiem, veicot ikdienas aktivitātes, piemēram, par sēdus pozu skolā un mājās, pildot mājas darbus, par nepieciešamiem krēsla un galda parametriem, skolas mugursomas izvēli un regulēšanu, kā arī par smaguma pārvietošanas principiem, norādīja Bērnu slimnīcas ergoterapeite Olga Gluza.

Ir svarīgi uzstādīt konkrētus mērķus kā ģimenei, tā arī speciālistu komandai, lai sasniegtu iespējami labākos rezultātus. Katrs speciālists individuāli piemēro ārstēšanās taktiku, kas balstās uz iepriekšēju pacienta izpēti konkrētā jomā. Taču tikpat svarīgi ir šos dažādos novērojumus un ārstēšanas metodes savienot vienotā programmā, kas spētu pēc iespējas efektīvāk, kvalitatīvāk un ērtāk pacientam sasniegt vēlamo rezultātu. Uzturs ir ļoti lielā mērā atkarīgs no fizisko aktivitāšu daudzuma un veida, turklāt psiholoģiskais stāvoklis ietekmē programmas izpildi un norisi no visiem aspektiem, tāpēc pats svarīgākais programmas veiksmīgai darbībai ir tieši speciālistu komandas darbs, kurš rūpīgi jāuzrauga un jākoriģē, stāsta rehabilitoloģe Ilze Tāse.

Bērniem ar lieko svaru nereti ir nepieciešama psiholoģiska palīdzība un psihokorekcijas darbs, kas ir atkarīgs no viņu vecuma, personības iezīmēm un motivācijas līmeņa, stāsta Bērnu slimnīcas psihologs Karīna Agadžanjana. Līdz ar to, bērna liekā svara problēmas risināšanā būtiska nozīme ir viņu vecākiem kā atbalsta sistēmai. Psihologa darbs ir orientēts uz bērna psihoemocionālā stāvokļa un pašvērtējuma izvērtēšanu, noskaidrojot sociālās adaptācijas un stresa pārvarēšanas iemaņas un bērna motivāciju, kas vērsta uz sasniegumiem. Nereti konsultācijas laikā vecākiem aktualizējas jautājumi par bērna vecumposma īpatnībām, audzināšanas metodēm, uzvedības korekcijas iespējām un savstarpējām attiecībām. Tie ir jautājumi, kas ģimenē ir ļoti piemilzuši, un nereti tieši tas var būt bērna liekā svara cēlonis.

Tikai 550 gramu vieglam bērniņam izdodas izdzīvot!

Ik gadu pirms laika Latvijā piedzimst apmēram 1000 bērniņu. Par viņiem portāls TVNET iztaujāja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neonatoloģijas klīnikas pediatri un neonatoloģi, priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpes programmas vadītāju Ilonu Vārpu. Viņa norāda, ka lielākā daļa šo bērniņu ir zināmā mērā «veiksmes stāsti», jo pirms kāda laika tādus bērniņus izglābt nebija iespēju.

Vai varētu uzzināt, cik daudz priekšlaikus dzimušo bērniņu šogad ārstējušies BKUS? Cik tādu bijis pērn?

Šā gada tendences seko pagājušo gadu rādītājiem, ik gadu pirms laika Latvijā piedzimst apmēram 1000 mazuļu. BKUS ārstējas apmēram 300 mazuļu.

Kāda ir tendence? Vai šo bērnu skaits palielinās, samazinās, ir līdzīgs?

Lai arī absolūtais priekšlaikus dzimušo bērniņu skaits ir nemainīgs, jāņem vērā, ka demogrāfijas tendence Latvijā pēdējo gadu laikā ir bijusi ar lejupejošu tendenci. Taču ikdienas darbā redzam, ka aizvien biežāk izdodas panākt to, ka priekšlaikus dzimušie bērni izdzīvo.

Ar ko skaidrojat tendences?

Pēdējo gadu laikā straujāk attīstījušās tehnoloģijas un diagnostikas iespējas, tāpat arī mūsu pieredze un zināšanas. Regulāri papildinām savas zināšanas pie ārvalstu kolēģiem, kas ir soli priekšā priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpē un ārstniecībā.

Ko vispār uzskata par priekšlaikus dzimušu bērniņu? Kurā grūtniecības posmā visbiežāk notiek priekšlaicīgas dzemdības?

Par priekšlaikus dzimušo bērnu sauc tādu, kurš dzimis pirms 37. grūtniecības nedēļas. Pasaulē ir gadījumi, kad izdzīvo bērniņš, kurš dzimis arī 22. grūtniecības nedēļā, Latvijā – 23./24. nedēļā. Protams, jo nobriedušāks ir bērns, jo lielākas iespējas, ka nebūs nekādu paliekošu sarežģījumu.

Kas ir galvenie iemesli, kāpēc bērni mēdz dzimt priekšlaicīgi?

Priekšlaicīgu dzemdību iemesli var būt ļoti dažādi, ne vienmēr tie ir zināmi. Bet biežākie iemesli saistīti ar mātes saslimšanām un viņas veselības stāvokli vēl pirms grūtniecības iestāšanās, dažādām infekcijas slimībām, kā arī kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanu.

Kāds mēdz būt priekšlaikus dzimušo bērnu svars?

Bērniņa svars piedzimstot ir atkarīgs no grūtniecības laika, kurā bērniņš dzimst. Kā arī no apstākļiem, kādi bērniņam bija mātes organismā. Bērns var piedzimt laikā kā iznēsāts jaundzimušais, bet svars var būt zem 2 kg. Var būt priekšlaikus dzimis bērns ar svaru virs 2,5 kg. Mazākais pēc svara bērniņš, kurš bija mūsu pacients un mums izdevās palīdzēt viņam izdzīvot, bija dzimis ar svaru 550 g.

Ar kādiem sarežģījumiem (tostarp veselības) parasti jāsaskaras šo bērnu vecākiem?

Priekšlaikus dzimušajiem mazuļiem visbiežāk ir dažādas elpošanas problēmas, jo plaušas vēl nav nobriedušas, tāpēc vajadzīgs elpošanas atbalsts.

Problemātiska var būt arī asins cirkulācija sirdī un plaušās, kas vēl notiek pēc augļa darbības principa.

Arī smadzeņu struktūras ir nenobriedušas, biežāk rodas asinsizplūdumi.

Sakarā ar to ka organisma sistēmas turpina attīstīties, bērnam piedzimstot, ārpus paredzētās vides – mātes organisma, ārējās vides nelabvēlīga ietekme var iespaidot redzes un dzirdes funkciju, plaušu attīstību, nervu sistēmas attīstību. Šiem bērniņiem ir lielāks kustību traucējumu, kognitīvu traucējumu, runas traucējumu risks.

Varbūt BKUS mediķu atmiņā iespiedies kāds veiksmīgs gadījums, kad izdevies palīdzēt pavisam mazam bērniņam?

17.novembrī [šajā datumā atzīmē Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienu] mēs ieraudzījām daļu mūsu bijušo pacientu «Satikšanās svētkos». Lielākā daļa no šiem bērniņiem ir zināmā mērā «veiksmes stāsti», jo pirms kāda laika tādus bērniņus izglābt nebija iespēju.

Attīstās medicīnas tehnoloģijas, padziļinās mūsu zināšanas par priekšlaikus dzimušiem bērniem, un tas viss kopā palīdz izdzīvot arvien mazākiem jaundzimušajiem. Protams, pēc izrakstīšanās no slimnīcas lielākajai daļai bērnu ir nepieciešama ļoti rūpīga novērošana, konsultācijas, kas ir ievērojami garākas nekā iznēsātiem bērniem, un tām sekojošie rehabilitācijas pasākumi.

Dinamiskās novērošanas programmā, ko mēs esam sākuši, ir izstrādātas shēmas priekšlaikus dzimušo bērnu novērošanai. Ir paredzētas speciālistu apskates atkarībā no bērna vecuma, lai pamanītu attīstības noviržu iezīmes, ja tādas ir, un laicīgi sāktu to korekciju. Dinamiskās novērošanas programmā sekosim bērna attīstībai līdz divu gadu vecumam. Tas palīdzēs mūsu pacientiem būt veselākiem un viņu ģimenēm laimīgākām.

Katrs var palīdzēt!

Jau ziņojām, ka 8. oktobrī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Saulaino dienu bibliotēkā tika atklāta labdarības akcija ar mērķi izveidot priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpes programmu «Drošais apmetnis». Programmas mērķis ir uzlabot šo bērnu veselības stāvokli ilgtermiņā un nodrošināt viņu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā, tai skaitā samazināt invalidizāciju starp bijušajiem priekšlaikus dzimušajiem pacientiem.

Aprūpes programmas ieviešanā nepieciešami vairāk nekā 60 tūkstoši eiro, tāpēc ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts ziedot pa tālruni 90006988 vai mājas lapā www.bsf.lv. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu slimnīcas fonds aprūpes programmu organizē kopā ar mazumtirdzniecības veikalu tīklu SIA «Maxima Latvija».

Kvotu ierobežojumu dēļ bērni var palikt bez valsts apmaksātas veselības aprūpes

Bērnu ārsti, kuri darbojas primārajā aprūpē, saņem brīdinājumus, ka ir pārsnieguši tā sauktās kvotas. Mediķi baidās, ka viņus var sodīt, ja turpinās izrakstīt kompensējamos medikamentus un noteikt izmeklējumus. Pediatri uzskata, ka bērnu veselības aprūpē kvotas būtu jāatceļ, piektdien pavēstīja LTV «Panorāma».

Ričards ir biežs viesis dakteres Ievas Reinholdes kabinetā. Viņam ir bronhiālā astma, vajadzīga pastāvīga izmeklēšana un inhalatori. Taču, kā saka ārste, viņa vairs nevarēšot izrakstīt valsts apmaksātas zāles. «Manas kvotas ir beigušās .. un šī mammīte nav vienīgā, kam tas būs jāsaka,» teica pediatre Ieva Reinholde.

«Mana prasība un arī citu manu kolēģu pediatru prasība būtu, ka kvotas bērniem ir jālikvidē vispār. Tādas nedrīkst būt!» uzskata Reinholde. Ārstei pienācis brīdinājums no Nacionālā veselības dienesta (NVD), ka viņa izsmēlusi līgumā noteikto valsts finansējumu kompensējamiem medikamentiem un laboratoriskiem izmeklējumiem. Šādu brīdinājumus saņēmuši arī citi mediķi.

Kā uzsver NVD, ja ir pamatots iemesls, kompensējamās zāles un izmeklējumus ārsts joprojām drīkst izrakstīt. Ja kvota sāk beigties, ārstam par to laikus jāinformē dienests un jālūdz palielinājums.

Līdz šim neviens ārsts nav sodīts par finansējuma pārtēriņu, lai gan pēdējos piecos gados valsts izdevumi par laboratoriskiem izmeklējumiem dubultojušies – no 16,6 miljoniem līdz 31 miljonam eiro.

«Ārsti, kas pārstrādā kvotas saprātīgos apjomos.. viņiem nav pamata baidīties. Ir runa par atsevišķiem īpašiem ļaunprāšiem,» teica veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība).

Ārste Reinholde saņēmusi arī aktu par to, ka viņa biežāk, nekā noteikumi atļauj, veic bērnu veselības profilaktiskās apskates. «Ja es ievēroju Ministru kabineta noteikumus, tad es šo mazo meitenīti nevarēšu katru mēnesi skatīties,» saka daktere. «Es zinu, cik svarīgi ir redzēt bērnu katru mēnesi, jo ar zīdaiņiem ir tā, ka daudz kas mainās.»

Reinholde norāda, ka viņai ir aprēķināta 1500 eiro soda nauda. «Bet lielāks par šo soda naudu ir aizvainojums. Par to, ka es strādāju vairāk, par to man ir inkriminēti pārkāpumi soda izteiksmē,» teica ārste.

Tas nav sods, bet gan ieturējums no nākamā valsts maksājuma dakterei – tā skaidro NVD. Ievadot datus elektroniskajā sistēmā, ārste profilaktiskās apskates norādījusi ne vien zīdaiņu mājas vizītēs, bet arī pie saslimšanām, ko noteikumi neparedz.

«Šo manipulāciju ārste astoņu mēnešu laikā ievadījusi 479 reizes. Uzrādījusi, dodoties pie pacientiem dažādās vecuma grupās. NVD radās bažas, vai šī rīcība bijusi godprātīga,» stāsta NVD pārstāve Evija Štālberga. «Mēs esam nākuši pretī, un lūguši šo konstatēto informāciju labot. Viņa ir veikusi labojumus, un ticis veikts pārrēķins, un summa, ko valsts ir pārmaksājusi .. tiek ieturēta.»

Tikmēr ārste Reinholde norāda: «Kad es rakstu «profilaktiskā apskate», tad tā ir bijusi profilaktiskā apskate, viņa tiešām ir bijusi, un es ierakstu. Tajā brīdī es nedomāju, ko valsts man samaksās.»

Dārtas un Ričarda mamma Kristīne Zariņa saka – bērnu aprūpē vispār nedrīkstētu būtu kaut kādi ierobežojumi un kvotas.

«Mums ar Ričardu bieži bija jānāk. Un tā ir vecākiem, kam pirmais bērniņš piedzimis, kad daudz ko vēl nezina, svarīgi, ka dakteris tomēr apskatās un dod padomus – gan par ēdināšanu,gan lietām, ko māmiņa nezina. Sevišķi, ja pirmais bērniņš, kad viss notiek pirmo reizi, un ja nav vecmāmiņas… Ārsts ir pirmais cilvēks, ar ko jaunā māmiņa var satikties un parunāt,» atzina Dārtas un Ričarda mamma.

Kā uzsver NVD, citus gadus valstij bija iespēja apmaksāt kvotu pārtēriņu, bet šogad papildu finansējums nav piešķirts.

Grūtniece nonāk neveiklā situācijā, jo ārsti viņai atteikušies palīdzēt

Ko darīt grūtniecei, kura nevar atrast ārstu savam bērniņam, kurš drīz nāks pasaulē? Portāla TVNET lasītāja Karina saskārusies ar problēmu, ka ģimenes ārsti atsakās ņemt uzskaitē jaundzimušo. Veselības ministrijā ieteica sievietei vērsties pie ārsta, ņemot vērā faktiskās dzīvesvietas adresi, kā arī pārrunāt ar ārstu reģistrācijas atteikuma iemeslus.

TVNET lasītāja Karina rakstīja: “Gaidu otro bērniņu, un kārtējo reizi saskaros ar problēmu, ka ģimenes ārsti atsakās ņemt uzskaitē jaundzimušo. Dzemdību namā ir jānosauc jaundzimušā daktera uzvārds, jo viņam tiek ziņots, ka jaunais pacients ir piedzimis un ģimenes ārstam jāatnāk mazais apskatīt pēc atbraukšanas no Dzemdību nama.

Tātad vecākiem ir jāsarunā dakteris savam bērniņam. Bet, ejot pie dakteriem, kas praktizē tuvāk mūsu dzīvesvietai, un lūdzot paņemt jaundzimušo uzskaitē, tikai jādzird atteikumi. Tā es kā grūtniece staigāju apkārt un stresoju, vai līdz dzemdībām maz kāds mani paņems…

Nu jocīgi! Vai tad tas nav valsts pienākums nodrošināt šo dakteri iespējami tuvu dzīvesvietai, jo zīdaini izvadāt vismaz reizi mēnesī pie daktera nebūtu vēlams cauri visai pilsētai? Zinu, ka daudzas māmiņas saskaras ar šo problēmu.”

Ārsts var nepiekrist pacienta reģistrācijai

Savukārt Veselības ministrijā TVNET sniedza šādu skaidrojumu par šo situāciju: “Ikviens pediatrs vai ģimenes ārsts, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošina pacientu veselības aprūpi savas darbības pamatteritorijā.

Pediatrs vai ģimenes ārsts var nepiekrist pacienta reģistrācijai savu pacientu sarakstā gadījumā, ja:

  • pacienta dzīvesvieta atrodas ārpus ārsta darbības pamatteritorijas;
  • ārsta pacientu sarakstā jau ir 1800 reģistrētu pacientu vai 800 bērnu.

    Tas neattiecas uz ārsta darbības pamatteritorijā dzīvojošiem pacientiem, kā arī jau reģistrēta pacienta bērniem, vecākiem vai laulāto.

Veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārsts var sniegt arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, par to rakstiski vienojoties ar pacientu.

Pediatri savā pacientu sarakstā ir tiesīgi reģistrēt bērnus līdz 18 gadu vecumam. Ģimenes ārsti reģistrē gan bērnus, gan pieaugušos.

Lai veiktu reģistrāciju, pediatrs vai ģimenes ārsts ir jāizvēlas atbilstoši savai faktiskajai dzīvesvietai. Noskaidrot, kuru pediatru vai ģimenes ārstu darbības pamatteritorijā ietilpst cilvēka faktiskās dzīvesvietas adrese, var:

  • zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00);
  • rakstot e-pastu uz info@vmnvd.gov.lv (jānorāda faktiskā dzīvesvietas adrese – pilsēta, ielas nosaukums un numurs).

Veicot reģistrāciju, tiek noslēgta vienošanās. Piecu darbdienu laikā ārsts ievada informāciju par vienošanos Nacionālā veselības dienesta sistēmā. Reģistrācija stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās apstiprināšanas.

Konkrētajā gadījumā ieteikums būtu vērsties pie ārsta, ņemot vērā faktiskās dzīvesvietas adresi. Tāpat ieteikums ar ārstu pārrunāt reģistrācijas atteikumu, lai jaunā māmiņa saprastu tā iemeslus un iespējamos riskus.