Vides Aizsardzība un Veselība: Kā Mūsu Dzīvesveids Ietekmē Planētu un Mūsu Pašu Labklājību

Mūsdienās vides aizsardzība un cilvēku veselība ir cieši saistītas tēmas, kuru nozīmīgumu nevar novērtēt par zemu. Mūsu ikdienas dzīvesveida izvēles ne tikai ietekmē planētas ekoloģisko labklājību, bet arī atspoguļojas mūsu fiziskajā un emocionālajā veselībā. Šajā rakstā aplūkosim, kā ilgtspējīgs dzīvesveids var veicināt gan vides aizsardzību, gan personīgo veselību.

Saikne Starp Vidi un Veselību

Pētījumi liecina, ka piesārņojums, neilgtspējīga lauksaimniecība un dabas resursu pārmērīga izmantošana rada nopietnas sekas gan videi, gan cilvēku veselībai. Piemēram, gaisa piesārņojums ir tieši saistīts ar elpceļu slimībām, sirds un asinsvadu problēmām, kā arī priekšlaicīgu nāvi. Tāpat pārmērīga ķīmisko vielu lietošana lauksaimniecībā var izraisīt ūdens piesārņojumu un negatīvi ietekmēt cilvēku veselību, izraisot dažādas slimības.

Ilgtspējīgs Dzīvesveids Kā Risinājums

Adoptējot ilgtspējīgu dzīvesveidu, mēs varam samazināt savu negatīvo ietekmi uz vidi un vienlaikus uzlabot savu veselību. Šeit ir daži soļi, ko varat veikt:

  • Izvēlieties vietējos un sezonālos produktus. Vietējās un sezonālās pārtikas izvēle ne tikai samazina oglekļa pēdas nospiedumu, ko rada pārtikas transportēšana, bet arī nodrošina svaigākus un uzturvielām bagātākus produktus jūsu uzturā.
  • Samaziniet plastmasas lietošanu. Izmantojiet atkārtoti lietojamas maisiņas, pudeles un traukus, lai samazinātu vienreizlietojamās plastmasas atkritumu daudzumu, kas piesārņo mūsu okeānus un ekosistēmas.
  • Veiciniet aktīvu transportu. Staigāšana, riteņbraukšana vai sabiedriskā transporta izmantošana ne tikai samazina gaisa piesārņojumu, bet arī veicina fizisko aktivitāti un uzlabo jūsu sirds veselību.
  • Ietaupiet enerģiju mājās. Enerģijas taupīšana, izmantojot energoefektīvas ierīces un samazinot enerģijas patēriņu, ne tikai palīdz samazināt oglekļa emisijas, bet arī samazina jūsu rēķinus par enerģiju.

Veselības Ieguvumi

Ilgtermiņā, ilgtspējīgas izvēles ne tikai palīdz saglabāt mūsu planētas resursus, bet arī uzlabo mūsu pašu veselību. Piemēram, samazinot apstrādātas pārtikas un pārmērīgas iepakojuma patēriņu, mēs varam samazināt svara pieauguma un hronisku slimību risku. Aktīva dzīvesveida veicināšana, izvēloties riteņbraukšanu vai staigāšanu, palīdz cīnīties pret fiziskas neaktivitātes izraisītām problēmām, piemēram, aptaukošanos un depresiju.

Noslēgumā

Mūsu ikdienas dzīvesveida izvēles ir cieši saistītas ar mūsu planētas veselību un mūsu pašu labklājību. Veicot apzinātas un ilgtspējīgas izvēles, mēs ne tikai veicinām vides aizsardzību, bet arī uzlabojam savu veselību un labklājību. Tas ir spēcīgs atgādinājums par to, ka katrs no mums var veikt pozitīvas pārmaiņas, kas nāk par labu gan mums pašiem, gan mūsu planētai.

Raksts ir tapis sadarbībā ar SIA “Vides dokumenti”, kas piedāvā profesionālus vides dokumentu un pārskatu sagatavošanas pakalpojumus visu nozaru uzņēmumiem.

Praktiski Padomi Par Bērnu Miega Uzlabošanu

Miegs ir būtisks veselības un labklājības komponents cilvēka dzīvē, īpaši bērniem, kuriem tas ir nepieciešams viņu straujai fiziskai un garīgai attīstībai. Tomēr daudzi vecāki saskaras ar izaicinājumiem, mēģinot nodrošināt, lai viņu bērni labi gulētu. Šis raksts piedāvā praktiskus padomus, kā uzlabot bērnu miegu, veicinot veselīgākus un mierīgākus naktsmiegus.

Ieviest Regulāru Miega Grafiku

Bērniem labi reaģē uz rutīnu, un regulārs miega grafiks palīdz viņiem iemācīties, kad ir laiks atpūsties. Centieties katru vakaru likt bērnu gulēt un modināt viņu katru rītu vienā un tajā pašā laikā, arī brīvdienās. Tas palīdzēs iestatīt bērna iekšējo pulksteni un atvieglos aizmigšanu.

Izveidot Mierīgu Miega Rutīnu

Miega rutīna pirms gulētiešanas var palīdzēt bērnam atslābināties un sagatavoties miegam. Tas var ietvert vannas ņemšanu, stāstu lasīšanu vai klusu mūzikas klausīšanos. Svarīgi, lai šīs aktivitātes būtu mierīgas un konsekventas katru vakaru.

Optimizēt Miega Vidi

Pārliecinieties, ka bērna guļamistaba ir ērta un veicina labu miegu. Istabai jābūt vēsai, klusai un tumšai. Varat izmantot naktslampiņu, ja bērns baidās no tumsas, bet izvēlieties tādu, kas neraisa lielu gaismu. Pārliecinieties arī, ka gulta ir ērta un segas nav pārāk smagas vai vieglas.

Ierobežot Ekrānu Laiku Pirms Gulētiešanas

Gaismas, ko rada televizori, datori un citi ekrāni, var traucēt bērna dabisko miega ciklu, tāpēc ierobežojiet šo ierīču lietošanu pirms gulētiešanas. Ieteicams izslēgt visus ekrānus vismaz stundu pirms miega, lai palīdzētu bērnam atslābināties.

Veicināt Dienas Aktivitātes

Pietiekama fiziska aktivitāte dienas laikā var palīdzēt bērnam labāk gulēt naktī. Centieties nodrošināt, ka bērns saņem pietiekami daudz iespēju rotaļāties un būt aktīvam dienas laikā, bet izvairieties no pārlieku lielas aktivitātes tieši pirms miega.

Saprotiet Un Atzīstiet Bērna Bailes

Dažreiz bērnu miega problēmas var būt saistītas ar bažām vai bailes. Runājiet ar bērnu par viņa jūtām un mēģiniet atrast risinājumu kopā. Dažkārt var palīdzēt vienkārša naktslampiņa vai mīļa rotaļlieta, kas dod drošības sajūtu.

Konsultējieties Ar Speciālistu

Ja Jums ir nopietnas bažas par bē

rna miegu vai ja iepriekš minētie padomi nesniedz vēlamo rezultātu, nevilcinieties konsultēties ar pediatru. Dažreiz miega problēmas var būt saistītas ar veselības jautājumiem, kas prasa profesionāļa iejaukšanos.

Noslēgumā

Labas miega ieradumu veicināšana bērniem ir būtiska viņu fiziskajai un emocionālajai labklājībai. Ar konsekventu rutīnu, mierīgu miega vidi un pareizu dienas aktivitāšu plānošanu, Jūs varat palīdzēt savam bērnam izbaudīt mierīgu un atjaunojošu miegu.

Ar Covid-19 saslimušu bērnu kontaktpersonām karantīnu saīsina līdz 7 dienām (precizēta)

Ar Covid-19 saslimušais izglītojamais, kurš ieguvis kontaktpersonas statusu, varēs veikt testu septītajā dienā pēc karantīnas uzsākšanas, un, ja tas būs negatīvs, karantīnu beigt, otrdien lēma valdība.

Lēmums paredz, ka pēc mājas karantīnas, veicot Covid-19 testu septītajā dienā pēc karantīnas uzsākšanas, bērns, kurš ieguvis kontaktpersonas statusu, var karantīnu beigt, ja veiktais tests ir negatīvs.

Tas darīts, lai skolēni var pēc iespējas ātrāk atgriezties izglītības iestādē.

Par Covid-19 saslimuša bērna iespējām izbeigt pašizolāciju lemj ģimenes ārsts, trešdien precizēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.

Tāpat valdības lēmums paredz, ka antigēnu testu var veikt ne tikai ārstniecības persona, bet arī ārstniecības atbalsta persona vai medicīnas asistents, lai uzlabotu šī pakalpojuma pieejamību.

Lai to varētu darīt, medicīnas asistents uz Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas laiku tiks reģistrēts Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā.

Lai medicīnas asistents drīkstētu veikt antigēna testa manipulāciju, ārstniecības iestādei jānodrošina personas apmācības antigēna testu veikšanā un par personas nodarbinātību šajā procesā paziņo Veselības inspekcijai.

Kā izskanēja valdības sēdē, Operatīvās vadības grupa strādā pie analīzes par antigēnu testu pieejamību un to izmaksām, ja valdība ceturtdien skatītu stingrāku Covid-19 ierobežojošo pasākumu ieviešanu.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien nevienojās par konkrētiem pasākumiem Covid-19 ierobežošanai.

Kā izvēlēties pirmo galdiņu un krēsliņu

Par mazā galdiņa un krēsliņa iegādi savam bērnam mēs varam sākt domāt tad, kad mūsu mazulis ir iemācījies staigāt. Tas ir arī laiks, kad bērns daudz aktīvāk iesaistās pasaules izzināšanā un viņam rodas nepieciešamība pēc savas vietas, kur spēlēties. Ieteikumos, kā izvēlēties pirmo galdiņu un krēsliņu, dalās pediatre Irēna Putniņa.

Ļaut izvēlēties bērnam

«Izvēloties galdiņu un krēsliņu, jāvēro bērna attīstība un jāzina, ko bērns vēlas,» iesaka vērot pediatre. «Ir bērni, kuri dodoties uz rotaļu istabu vai skoliņu, uzreiz skries apsēsties uz krēsliņa un sēdēs pie galdiņa; tomēr ir arī tādi bērni, kuriem galds vispār nav nepieciešams un ir ērtāk savas lietas darīt uz grīdas. Speciālisti arī iesaka, ka brīdī, kad bērns sāk mācīties rakstīt, svarīgi to darīt pie galda,lai veidotos pareiza stāja, pretējā gadījumā var veidoties sakņupusi poza, kas ir daudziem bērniem un saglabājas arī pieaugušā vecumā. Tāpat jāseko,lai galdiņš nebūtu bērnam par mazu- ja bērns ir lielāks nekā galds un tomēr mēģina sēdēt un kaut ko darīt pie galda, arī tādā gadījumā var veidoties sakņupusi stāja.»

Izvēloties piemērotu galdiņu un krēsliņu savam bērnam, vēlams viņu šajā procesā iesaistīt, lai saprastu vai mūsu izvēle ir pareiza un bērna vajadzībām atbilstoša.

«Bērns krēslā nejutīsies ērti un būs nedrošs, ja viņa kājas nesniegsies līdz grīdai. Savukārt, ja bērns sēžot savā krēsliņā zinās, ka jebkurā brīdī viņš pats var izkāpt laukā, viņš daudz pozitīvāk uztvers to,ko māmiņa vai tētis viņam stāsta, sēžot savā krēsliņā,» novērojusi pediatre.

Tāpēc ja vecāki zina, ka nu ir laiks krēsliņa vai galdiņa iegādei, vajadzētu kopā ar bērnu braukt uz veikalu vai veikaliem un pielaikot šīs mēbeles. Lai viss process raitāk ritētu, mamma vai tētis mājās jau var izpētīt piedāvājuma klāstu un pēc tam, kad ir atrasts brīvs brīdis, kopīgi ar bērnu doties uz šo veikalu un iegādāties labāko.

Pediatre Irēna Putniņa dalās padomos, kā izvēlēties galdiņu un krēsliņu:

– bērnam uz krēsla jājūtas stabili;

– bērna kājām jābalstās pret grīdu;

– bērnam jābūt drošības sajūtai, ka viņš nevar nokrist;

– krēslam jābūt stabilam, lai bērns atbalstoties pret atzveltni nenokristu;

– galdam jābūt pietiekami augstam, lai pie tā varētu sēdēt, zīmēt, rakstīt un lai pie tā būtu pareiza stāja un taisna mugura;

– var izvēlēties arī regulējamu krēslu, kas augtu kopā ar bērnu, jo bērns aug un divus gadus vecam bērnam nebūs piemērots tas, kas ir 6 gadus vecam bērnam.

Katrai nodarbei sava vieta

Mazgāties vannas istabā, gulēt guļamistabā, ēst virtuvē – katrai nodarbei ir sava vieta un tāpat vajadzētu būt arī ar savu galdiņu. Ja ģimenē ir vairāki bērni, tad droši vien viens galdiņš tiks izmantots mācībām, izklaidei, spēlēm un maltītēm, tomēr, ja ir iespēja, tad visai ģimenei vajadzētu ēst kopā pie atsevišķa galda, kas būtu kā ģimenes rituāls- televizors būtu izslēgts, ģimene komunicē savā starpā, nevis skatās zilajā ekrānā.

«Bērna mierīgas dzīves pamatā ir rituāli un ja tiek iemācīts, ka visa ģimene kopīgi apsēžas pie galda, paēd, tad nekad neradīsies situācija, ka bērns skrien pa dzīvokli un mamma pakaļ; mamma nav paēdusi un bērns tāpat; dzīve rit lielā steigā un nervu spriedzē,» piemēru skaidro pediatre. «Jau ap 8 mēnešu vecumu bērnam ir jāredz, ka vecāki arī ēd, ka tiek gatavotas pusdienas un tās kopīgi notiesātas; nevis mamma gatavo bērnam, bet neēd kopā ar viņu un, pienākot divu gadu vecumam, brīnās, ka bērns grib tikai maizītes, nevis normāli paēst- atslēga- bērns redzējis, ka mamma ēd tikai maizītes.»

Tāpēc būtiski, lai bērnam jau sākumā veidojas pieradums nodalīt rotaļāšanos no ēdienreizēm un tad, kad viņam būs pašam savs galdiņš, bērns zinās, ka tur viņš var darīt to, ko pats vēlas – tā ir pasaule, kas pieder viņam.

Katram ir nepieciešams savs stūrītis, sava vietiņa, lai jau 2,5 gadu vecumā bērns prastu galdiņu noslaucīt ar lupatiņu galdu un uzturētu tādu kārtību vai nekārtību, kādu viņš pats vēlas. «Ja bērnam pašam būs savs galdiņš un krēsliņš, bērns pieradīs pie tā, ka ir kāda vieta mājās, kuru vecāki neaiztiek, tādējādi viņš iemācīsies, ka arī vecāku lietas aiztikt nedrīkst,» secina Irēna Putniņa.

Visticamāk, mūsu bērniņš pats atklās, kad ir gatavs savas istabas iekārtojuma papildinājumam, mums tikai jāvēro savs mazulis un jāprot iztulkot viņa vēlmes!

Cik daudz bērnam jāēd septiņu mēnešu vecumā?

“Cik daudz piena maisījuma būtu jāizdzer 7 mēnešus vecam mazulītim vienā ēdienreizē?” vēlas noskaidrot kāda no Māmiņu Kluba lasītājām.

Konsultē Māmiņu Kluba eksperte, pediatre Vizma Meikšāne.

“Vienā ēdienreizē bērniņam būtu jāapēd 170 – 180 gramu, bet, ja mazulis ēd bieži, piemēram, 10 reizes dienā, tad tikai – 100 gramus. Savukārt, ja bērniņš vienā ēdienreizē apēd daudz, piemēram, 200 gramus, tad viņu var barot retāk – četras reizes dienā,” skaidro pediatre. Tiem mazuļiem, kuri vienā ēdienreizē apēd mazāk, biežāk gribas ēst, un pārtraukums starp vienu ēšanas reizi un nākamo ir mazāks.

Ārste apgalvo, starplaiks starp ēdienreizēm ir, aptuveni, trīs līdz četras stundas, tomēr tas tiek rēķināts, atkarībā no apjoma, ko mazulis vienā ēšanas reizē ir apēdis.

“Ja bērniņš ēd maz, viņa nākamā ēdienreize būs pēc divām stundām, ja daudz – ik pēc četrām. Tomēr šajā gadījumā svarīgs nav pārtraukuma ilgums starp ēdienreizēm, bet gan dienā apēstais ēdiena daudzums,” uzsver Vizma Meikšāne.

Septiņu mēnešu vecam mazulim visas dienas laikā būtu jāuzņem gandrīz litrs (900 – 950 gramu) ēdiena. Tas nozīmē, ka bērnu var barot 10 reizes dienā, ik pēc pusotras stundas, pa 90 gramiem vienā ēdienreizē. Tomēr pediatre uzskata, ka šajā vecumā vislabāk bērnu barot piecas reizes dienā.

“Pārtraukumiem starp vienu ēšanas reizi un nākamo nav jābūt vienādiem. Daudzi bērni no rīta apēd vairāk un līdz nākamajai maltītei iztur ilgāk, turpretī vakarā ēst var gribēties mazāk, jo tad mazulīši mēdz būt gražīgāki, ēd mazākām porcijām un biežāk.

Arī karstā laikā bērniņš var ēst mazāk nekā tad, ja ir vēsāks,” novērojusi pediatre. Tādēļ, lai noteiktu, vai bērniņš ēd pietiekami, vecākiem vienmēr jāvērtē to, cik daudz viņu mazulis apēdis trīs dienās kopā!

“Dažreiz māmiņas uztraucas, ka bērniņš ēd mazāk, no kādas ēdienreizes pat atsakās un rezultātā, dienas laikā ir izēdis tikai 600 gramu. Tomēr par to nebūtu jāsatraucas, ja nākamajā dienā bērns izēd, piemēram, litru,” skaidro Vizma Meikšāne.

Iespējams, mazulītim nav izgājis vēderiņš vai viņš ir noguris, un tāpēc šajā dienā nevar apēst tik daudz, cik ierasts. Tādēļ lūko, kā mazulis ēd nākamajās divās dienās – tajās viņam vajadzētu apēst vairāk!

Rindu mazināšanai pie ārstiem novirzīs € 7 000 000

Iepriekš slimnīcu valsts galvoto aizdevumu atmaksai nākamajā gadā paredzētos septiņus miljonus eiro novirzīs rindu mazināšanai pie veselības aprūpes speciālistiem un operācijām uz endoprotezēšanu, paredz otrdien valdībā apstiprinātais Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums «Par ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu».

Ministrija atgādina, ka 18.augustā Ministru kabinets nolēma, ka slimnīcu valsts galvoto kredītu atmaksu pārņem Finanšu ministrija. Līdz ar to iepriekš VM budžeta apakšprogrammā «Valsts galvoto aizdevumu atmaksa» paredzēto finansējumu septiņu miljonu eiro apmērā tika paredzēts novirzīt ambulatoro un plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

Papildu piešķirto finansējumu paredzēts novirzīt rindu mazināšanai pie ārstiem speciālistiem, rindu mazināšanai uz dienas stacionārā sniegtajiem pakalpojumiem un rindu mazināšanai endoprotezēšanā.

Šādu finansējuma pārdali VM pamato ar garajām rindām pie dažādu jomu speciālistiem. Tā, piemēram, 1.aprīlī rindā pie endokrinologa bija jāgaida līdz 238 dienām, pie ginekologa – līdz 157 dienām, pie kardiologa – līdz 229 dienām, pie reimatologa – 275 dienām, pie gastroenterologa – līdz 216 dienām, bet, piemēram, uz medicīnisko apaugļošanu rindā jāgaida no viena līdz vairāk nekā trīs gadiem. Savukārt uz ķirurģiskajiem pakalpojumiem oftalmoloģijā rindā jāgaida pat līdz 3000 dienu, kas ir vairāk nekā astoņi gadi.

Tāpat ievērojamas rindas slimnīcās ir uz valsts apmaksātām lielo locītavu endoprotezēšanas operācijām. Tā, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā uz šādu operāciju rindā jāgaida aptuveni pusgadu, bet Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā – gandrīz četri gadi. Tajā pašā laikā dažās slimnīcās uz šādu operāciju jāgaida vien daži mēneši, bet Rēzeknes slimnīcā šāda operācija ir pieejama dažu dienu laikā.

Līdz ar to no plānotajiem septiņiem miljoniem eiro lielāko daļu jeb 4,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt sekundārās ambulatorās veselības aprūpes rindu mazināšanai pie speciālistiem kardioloģijā, otolaringoloģijā, psihiatrijā, pediatrijā, ķirurģijā, ginekoloģijā un citur, kā arī rindu mazināšanai uz dienas stacionāra pakalpojumiem – hemodialīzes, rehabilitācijas, ķīmijterapijas, staru terapijas, ķirurģiskajiem pakalpojumiem oftalmoloģijā, hronisko sāpju pacientu ārstēšanai un citu pakalpojumu nodrošināšanai.

Paredzēts, ka tādā veidā varēs nodrošināt speciālistu pakalpojumus papildu 221 600 pacientiem, bet papildus dienas stacionārā sniegt pakalpojumus par 18 000 pacientu vairāk nekā līdz šim. Tiek lēsts, ka gaidīšanas rindas samazināsies par 50%.

Savukārt stacionārās veselības aprūpes rindu mazināšanai endoprotezēšanā plānots novirzīt 2,5 miljonus eiro, kas ļautu nodrošināt dažāda veida endoprotezēšanas operācijas papildu 1284 pacientiem.

Kā ziņots, lai risinātu valsts galvoto aizdevumu saņēmušo veselības aprūpes iestāžu finanšu problēmas, valdība ceturtdien atbalstīja VM priekšlikumu no 2017.gada pārņemt slimnīcu kredītsaistības 170 miljonu eiro apmērā.

VM valdībai sagatavotajā ziņojumā skaidroja, ka, pārņemot valsts galvoto aizdevumu saistības no ārstniecības iestādēm, tiks ievērojami samazināts finansiālais slogs ārstniecības iestādēm un tiks novērsts iespējamais risks, ka ārstniecības iestādes nevarēs nodrošināt aizdevuma un procentu maksājumu atmaksu pilnā apmērā. Šo kredītu atmaksa ir būtiski ietekmējusi slimnīcu finansiālo situāciju.

Ja valsts pārņems saistības, ārstniecības iestādēm būs iespēja pilnvērtīgāk sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, nesamazinot pakalpojumu sniegšanai paredzētos līdzekļus, ar kuriem pretējā gadījumā būtu jānodrošina valsts galvoto aizdevumu saistību segšana. Ieguvēji būšot gan pacienti, gan tautsaimniecība kopumā, uzsvēra ministrija.

VM atgādina, ka 2015.gadā valdība vienojās piešķirt ārstniecības iestādēm papildu 5,7 miljonus eiro daļējai valsts galvoto aizdevumu kārtējo saistību segšanai. 2016.gadā šo saistību izpildei paredzēts finansējums 7,78 miljonu eiro apmērā, 2017.gadā – astoņu miljonu eiro, bet 2018.gadā – 8,2 miljonu eiro apmērā.

Cik maksā par studijām Latvijā? Noskaidrotas dārgākās specialitātes

Vislielākos izdevumus Latvijā, nestudējot budžeta grupā, prasa zobārsta profesijas apgūšana Latvijas Universitātē – piecu mācību gadu laikā ik gadu šim mērķim būs jāatvēl 12 500 eiro, kas kopā veidos izmaksas 62 500 eiro apmērā.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē šī pati programma izmaksās 11 500 eiro gadā, kas pēc pieciem mācību gadiem veidos izmaksas kopā 57 500 eiro apmērā, liecina «Swedbank» apkopotā informācija par Latvijas augstākās izglītības iestādēs apgūstamajām programmām, kurās studijas izmaksā visvairāk. Aprēķins veikts, ņemot vērā mācību maksu 2016./2017.gadā un studiju ilgumu.

Nākamā programma, kuras apgūšanai Latvijā būs nepieciešami lielākie finansiālie ieguldījumi, ir medicīniskās izglītības iegūšana Latvijas Universitātē angļu valodā, kurā, maksājot 7000 eiro gadā par pilnu programmas apguvi, sešu gadu garumā kopumā jāšķiras no 42 000 eiro. Latviešu valodā šo pašu izglītības programmu Latvijas Universitātē var apgūt par 16 920 eiro un Rīgas Stradiņa universitātē – par 16 800 eiro. Par 16 800 eiro Rīgas Stradiņa universitātē apgūstama arī pediatrija, kas sešu gadu garumā ik gadu prasīs ieguldījumu 2800 eiro apmērā.

Septītā dārgāk apgūstamā augstākās izglītības programma Latvijā ir veterinārmedicīna. Latvijas Lauksaimniecības universitātē tās apgūšanai nepieciešami seši gadi, šim mērķim atvēlot 2600 eiro gadā un kopumā veicot 15 600 eiro lielu ieguldījumu. Savukārt astotā dārgāk apgūstamā augstākās izglītības programma Latvijā ir siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas Rīgas Tehniskajā universitātē, ko piecu gadu garumā iespējams apgūt par 3000 eiro gadā, kopumā ieguldot 15 000 eiro.

Devītajā vietā dārgāk apgūstamo augstākās izglītības studiju programmu vidū ir Banku augstskolas programma «Finanses», kas piedāvā iegūt dubultdiplomu sadarbībā ar Šveices Biznesa skolu. Šo programmu četru gadu laikā iespējams apgūt par kopumā 14 400 eiro, ik gadu šim mērķim veltot 3600 eiro.

Savukārt desmitajā vietā Latvijā dārgāko augstākās izglītības programmu topā ir fizioterapija, ko Rīgas Stradiņa universitātē četru gadu laikā iespējams apgūt par kopumā 13 660 eiro, ik gadu šim mērķim veltot 3415 eiro.

«Swedbank» aprēķini liecina, ka vidējā studiju maksa par augstāko izglītību Latvijā pašlaik ir 7300 eiro. Lai šo summu sakrātu, sākot veidot uzkrājumu brīdī, kad bērns sasniedzis piecu gadu vecumu, un ik mēnesi šim mērķim atvēlot 40 eiro, kopumā būs nepieciešami 13 gadi, lai līdz bērna 18.dzimšanas dienai sarūpētu šādu dāvanu. Taču jārēķinās, ka atkarībā no bērna izvēlētās profesijas par augstākās izglītības apgūšanu Latvijā var nākties šķirties no 4000 eiro līdz pat teju 62 500 eiro. Turklāt jāņem vērā, ka arvien biežāk vadošie izglītības eksperti visā pasaulē uzsver mūžizglītības aktualitāti, akcentējot – lai saglabātu stabilu konkurētspēju, ar vienu augstāko izglītību un apgūto profesiju nākotnē, visdrīzāk, nepietiks.

«Swedbank» informē, ka pēdējo piecu gadu laikā to vecāku skaits, kuri jau laikus sākuši veidot uzkrājumu bērna nākotnei bankā, ir pieckāršojies.

Bankas dati rāda, ka biežāk uzkrājumu bērna nākotnei veido sievietes – kopumā 62% pret 38% vīriešu. Savukārt vīrieši šim mērķim caurmērā atvēl lielākas naudas summas – vīrieši ik mēnesi uzkrājumam bērna nākotnei novirza vidēji 39 eiro, savukārt sievietes – 31 eiro. Populārākā summa, ko vecāki Latvijā ik mēnesi atvēl uzkrājuma veidošanai bērna nākotnei, ir 25 līdz 50 eiro. Turklāt katrs septītais vecāks šim mērķim atvēl 50 eiro un vairāk. Visbiežāk (62%) vecāki sāk veidot uzkrājumu, kad bērns sasniedzis sešu gadu vecumu. Savukārt 38% vecāku uzkrājumu bērna nākotnei sāk veidot jau mazuļa pirmo četru dzīves gadu laikā. Populārākais laiks, kad plānots bērnam sarūpēto uzkrājumu nodot, ir 18.dzimšanas diena.

Ķirurģija, traumatoloģija, dzemdības un neiroloģija – jomas, kur ārstu kļūdas konstatē visbiežāk

Ķirurģija, traumatoloģija, dzemdības un neiroloģija ir četras ārstniecības jomas mūsu valstī, kur ārstu kļūdas konstatē visbiežāk. Trīs gadu laikā, kopš Latvijā darbojas Ārstniecības riska fonds, pacienti saņēmuši atlīdzību par ārstēšanas laikā nodarītu kaitējumu veselībai gandrīz 3 miljonu eiro apmērā. Turklāt ar katru gadu pacienti arvien aktīvāk vēršas šajā fondā.

Gan zaudēts zobs, kad zobārsts pieļauj kļūdu, to ārstējot, gan nepareiza diagnoze rosina pacientus meklēt taisnību Ārstniecības riska fondā. Trīs gadu laikā, kopš fonds darbojas, 117 iesniegumi atzīti par pamatotiem, ir konstatēts ārstu nodarīts kaitējums veselībai un pacientiem izmaksāta atlīdzība nepilnu 3 miljonu eiro apmērā.

Šogad 2 pacientiem bija izmaksāta arī maksimālā summa, kuru no fonda ir iespējams saņemt, – tā ir 142 000 eiro apmērā, kas vienā gadījumā izmaksāta saistībā ar smagas traumas gūšanu, bet otrā gadījumā – ar laikus nenoteiktu diagnozi un novēloti sāktu veselības aprūpi, kā rezultātā pacients nomira. Citas līdz šim lielākās izmaksātās summas ir saistītas ar dzemdību palīdzības sniegšanu vai slimību nediagnosticēšanu, kas izraisījis smagas sekas.

Parasti viena iesnieguma izskatīšana aizņem vidēji pusgadu, bet atsevišķos gadījumos – līdz 12 mēnešiem, jo ātri noskaidrot visus apstākļus nav iespējams.

Trīs gadu laikā, kopš darbojas Ārstniecības riska fonds, ir saņemti 490 iesniegumi par atlīdzības izmaksāšanu, bet gandrīz puse no tiem ir saņemta šogad. Šobrīd izskatīšanā vēl ir vairāk nekā 190 iesniegumu. Pēc ārstu ekspertu teiktā, iesniegumi, kas nāk no pacientiem, ir arvien pamatotāki, un pacienti kļūst daudz informētāki, tāpēc iesniegumu skaits arvien pieaug.

Sūdzības tiek saņemtas par daudzām veselības aprūpes jomām – traumatoloģija, ķirurģija, terapija, neiroloģija / neiroķirurģija, ginekoloģija / dzemdniecība, pediatrija, zobārstniecība un onkoloģija.

LZP veselības ministra amatam ir piedāvājusi Andas Čakšas kandidatūru

Latvijas Zaļā partija (LZP) Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) ir piedāvājusi veselības ministra amatam virzīt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājas Andas Čakšas kandidatūru, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. LZP politiķi pagaidām atturas no komentāriem šajā jautājumā, uzsverot, ka lēmums par to, kam jābūt veselības ministra amata kandidātam, ir jāpieņem Ministru prezidentam.

Koalīcijas partneri norāda, ka nekomentēs kandidātus līdz viņu oficiālai nosaukšanai. Savukārt pati Čakša šodien uz aģentūras LETA zvaniem neatbild.

Čakša 1999.gadā absolvējusi Latvijas Medicīnas akadēmiju, iegūstot ārsta izglītību, 2002.gadā ieguvusi specializāciju pediatrijā un 2007.gadā absolvējusi Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu, iegūstot maģistra grādu biznesa vadībā.

No 2011.gada Čakša ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja.

2014.gada februārī Čakša tika iecelta par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekli un šos pienākumus pildīja vienlaikus ar Bērnu slimnīcas vadīšanu. Tomēr 2015.gada decembrī viņa no Stradiņa slimnīcas valdes atkāpās, skaidrojot, ka vēlas lielāku uzmanību pievērst Bērnu slimnīcā veicamajiem darbiem.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Čakša šobrīd strādā arī kā psihoterapeite Dr.Ģīļa Plastikas ķirurģijas klīnikā. Viņa darbojas arī Rīgas Stradiņa universitātes Padomnieku konventā.

Bērnu augstākajai izglītībai nauda jākrāj vidēji 13 gadus. Kuras ir dārgākās studiju programmas?

Bērnu augstākajai izglītībai nepieciešamā summs jākrāj vidēji 13 gadus, liecina AS «Swedbank» apkopotā informācija. Ņemot vērā mācību maksu 2016./2017. gadā un studiju ilgumu, «Swedbank» arī apkopojusi Latvijas augstākās izglītības iestādēs apgūstamo programmu topu, kurās studijas izmaksā visvairāk, TVNET informēja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Vislielākos izdevumus Latvijā, nestudējot budžeta grupā, prasīs zobārsta profesijas apgūšana Latvijas Universitātē – piecu mācību gadu laikā ik gadu šim mērķim būs jāatvēl 12 500 eiro, kas kopā veidos izmaksas 62 500 eiro apmērā. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē šī pati programma izmaksās 11 500 eiro gadā, kas pēc pieciem mācību gadiem veidos izmaksas kopā 57 500 eiro apmērā.

Nākamā programma, kuras apgūšanai Latvijā būs nepieciešami lielākie finansiālie ieguldījumi, ir medicīniskās izglītības iegūšana Latvijas Universitātē angļu valodā, kura maksājot 7000 eiro gadā. Par pilnu programmas apguvi sešu gadu garumā kopumā jāšķiras no 42 000 eiro. Jāatzīmē, ka latviešu valodā šo pašu izglītības programmu Latvijas Universitātē var apgūt par 16 920 eiro un Rīgas Stradiņa universitātē – par 16 800 eiro. Par 16 800 eiro Rīgas Stradiņa universitātē apgūstama arī pediatrija, kas sešu gadu garumā ik gadu prasīs ieguldījumu 2800 eiro apmērā.

Septītā dārgāk apgūstamā augstākās izglītības programma Latvijā ir veterinārmedicīna. Latvijas Lauksaimniecības universitātē tās apgūšanai nepieciešami seši gadi, šim mērķim atvēlot 2600 eiro gadā un kopumā veicot 15 600 eiro lielu ieguldījumu. Savukārt astotā dārgāk apgūstamā augstākās izglītības programma Latvijā ir siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas Rīgas Tehniskajā universitātē, ko piecu gadu garumā iespējams apgūt par 3000 eiro gadā, kopumā ieguldot 15 000 eiro.

Devītajā vietā dārgāk apgūstamo augstākās izglītības studiju programmu vidū ir Finanses (piedāvājot iegūt dubultdiplomu sadarbībā ar Šveices Biznesa skolu) Banku augstskolā, ko četru gadu laikā iespējams apgūt par kopumā 14 400 eiro, ik gadu šim mērķim veltot 3600 eiro. Savukārt desmitajā vietā Latvijā dārgāko augstākās izglītības programmu topā ir fizioterapija, ko Rīgas Stradiņa universitātē četru gadu laikā iespējams apgūt par kopumā 13 660 eiro, ik gadu šim mērķim veltot 3415 eiro.

«Swedbank» aprēķini liecina, ka vidējā studiju maksa par augstāko izglītību Latvijā šobrīd ir 7300 eiro. Lai šo summu sakrātu, sākot veidot uzkrājumu brīdī, kad bērns sasniedzis piecu gadu vecumu, un ik mēnesi šim mērķim atvēlot 40 eiro, kopumā būs nepieciešami 13 gadi,

lai līdz bērna 18. dzimšanas dienai sarūpētu šādu dāvanu. Taču jārēķinās, ka atkarībā no bērna izvēlētās profesijas par augstākās izglītības apgūšanu Latvijā var nākties šķirties no 4000 līdz pat teju 62 500 eiro.

Turklāt jāņem vērā, ka arvien biežāk vadošie izglītības eksperti visā pasaulē uzsver mūžizglītības aktualitāti, akcentējot – lai saglabātu stabilu konkurētspēju, ar vienu augstāko izglītību un apgūto profesiju nākotnē visdrīzāk nepietiks.

«Saskaņā ar nesen veiktajām aplēsēm Lielbritānijas studenti, kuri sāks mācības šogad, pēc trijiem studiju gadiem būs vai nu samaksājuši, vai arī uzkrājuši parādus ap 50 000 mārciņu apmērā – ietverot gan dzīvošanas, gan mācību maksas izdevumus. Tas ir aptuveni 40% vai teju puse no vidējās hipotēkas, kas Lielbritānijā ir ap 115 tūkstošiem mārciņu. Tas nozīmē, ka maksa par augstāko izglītību šobrīd jau tuvinās cilvēku dzīves lielākajam pirkumam – mājas vai dzīvokļa iegādes summai.

Visās attīstītajās valstīs, kurās veikti pētījumi par izmaksām saistībā ar augstākās izglītības iegūšanu, pēdējā desmitgadē vērojams 20 līdz 30% pieaugums, pat atņemot inflācijas efektu. Tādējādi mācību un dzīvošanas izmaksu izaugsme ir straujāka nekā gandrīz visu citu preču un pakalpojumu cenu pieaugums. Un vēl vairāk šo faktu pastiprina tas, ka gadu no gada arvien vairāk darba devēju izvēlas meklēt jaunus darbiniekus tieši no augstākās izglītības iestādēm. Tas nozīmē, ka interese iegūt augstāko izglītību turpinās augt un līdz ar to augs arī mācību un dzīvošanas izmaksas – vismaz par 30% līdz 35%,» norāda sociālantropologs Roberts Ķīlis.

«Viena no iespējām, kā ar nelielām, regulārām iemaksām ilgākā laika posmā sarūpēt nozīmīgu uzkrājuma summu bērnam, ir laicīgi sākt veidot uzkrājumu bērna nākotnei. Populārākie mērķi šāda uzkrājuma veidošanai ir izglītības izdevumu segšana, lielāku pirkumu veikšana, piemēram, pirmā auto iegāde, kā arī finanšu rezerve, kas rada papildu drošības sajūtu un stabilitāti. Pēdējo piecu gadu laikā to vecāku skaits, kuri jau laikus sākuši veidot uzkrājumu bērna nākotnei Swedbank, ir pieckāršojies, kas ir ļoti labs apliecinājums tam, ka Latvijas iedzīvotāju laika plānošanas horizonts noteikti ir paplašinājies – cilvēki ne tikai domā par finansiāli stabilu nākotni sev un saviem bērniem, bet arī aktīvi rīkojas,» uzsver Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu pārvaldes vadītājs.

Swedbank dati rāda, ka biežāk uzkrājumu bērna nākotnei veido sievietes – kopumā 62% (pret 38% vīriešu). Savukārt kungi šim mērķim caurmērā atvēl lielākas naudas summas – vīrieši ik mēnesi uzkrājumam bērna nākotnei novirza vidēji 39 eiro, savukārt sievietes – 31 eiro. Populārākā summa, ko vecāki Latvijā ik mēnesi atvēl uzkrājuma veidošanai bērna nākotnei, ir 25 līdz 50 eiro. Turklāt katrs septītais vecāks šim mērķim atvēl 50 eiro un vairāk.

Visbiežāk (62%) vecāki sāk veidot uzkrājumu, kad bērns sasniedzis sešu gadu vecumu. Savukārt 38% vecāku uzkrājumu bērna nākotnei sāk veidot jau mazuļa pirmo četru dzīves gadu laikā. Populārākais laiks, kad plānots bērnam sarūpēto uzkrājumu nodot, ir 18. dzimšanas diena.