Kategorija: LPA

Ik gadu pirms laika Latvijā piedzimst apmēram 1000 bērniņu. Par viņiem portāls TVNET iztaujāja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neonatoloģijas klīnikas pediatri un neonatoloģi, priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpes programmas vadītāju Ilonu Vārpu. Viņa norāda, ka lielākā daļa šo bērniņu ir zināmā mērā «veiksmes stāsti», jo pirms kāda laika tādus bērniņus izglābt nebija iespēju.

Bērnu ārsti, kuri darbojas primārajā aprūpē, saņem brīdinājumus, ka ir pārsnieguši tā sauktās kvotas. Mediķi baidās, ka viņus var sodīt, ja turpinās izrakstīt kompensējamos medikamentus un noteikt izmeklējumus. Pediatri uzskata, ka bērnu veselības aprūpē kvotas būtu jāatceļ, piektdien pavēstīja LTV «Panorāma».

Ričards ir biežs viesis dakteres Ievas Reinholdes kabinetā. Viņam ir bronhiālā astma, vajadzīga pastāvīga izmeklēšana un inhalatori. Taču, kā saka ārste, viņa vairs nevarēšot izrakstīt valsts apmaksātas zāles. «Manas kvotas ir beigušās .. un šī mammīte nav vienīgā, kam tas būs jāsaka,» teica pediatre Ieva Reinholde.

«Mana prasība un arī citu manu kolēģu pediatru prasība būtu, ka kvotas bērniem ir jālikvidē vispār. Tādas nedrīkst būt!» uzskata Reinholde. Ārstei pienācis brīdinājums no Nacionālā veselības dienesta (NVD), ka viņa izsmēlusi līgumā noteikto valsts finansējumu kompensējamiem medikamentiem un laboratoriskiem izmeklējumiem. Šādu brīdinājumus saņēmuši arī citi mediķi.

Kā uzsver NVD, ja ir pamatots iemesls, kompensējamās zāles un izmeklējumus ārsts joprojām drīkst izrakstīt. Ja kvota sāk beigties, ārstam par to laikus jāinformē dienests un jālūdz palielinājums.

Līdz šim neviens ārsts nav sodīts par finansējuma pārtēriņu, lai gan pēdējos piecos gados valsts izdevumi par laboratoriskiem izmeklējumiem dubultojušies – no 16,6 miljoniem līdz 31 miljonam eiro.

«Ārsti, kas pārstrādā kvotas saprātīgos apjomos.. viņiem nav pamata baidīties. Ir runa par atsevišķiem īpašiem ļaunprāšiem,» teica veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība).

Ārste Reinholde saņēmusi arī aktu par to, ka viņa biežāk, nekā noteikumi atļauj, veic bērnu veselības profilaktiskās apskates. «Ja es ievēroju Ministru kabineta noteikumus, tad es šo mazo meitenīti nevarēšu katru mēnesi skatīties,» saka daktere. «Es zinu, cik svarīgi ir redzēt bērnu katru mēnesi, jo ar zīdaiņiem ir tā, ka daudz kas mainās.»

Reinholde norāda, ka viņai ir aprēķināta 1500 eiro soda nauda. «Bet lielāks par šo soda naudu ir aizvainojums. Par to, ka es strādāju vairāk, par to man ir inkriminēti pārkāpumi soda izteiksmē,» teica ārste.

Tas nav sods, bet gan ieturējums no nākamā valsts maksājuma dakterei – tā skaidro NVD. Ievadot datus elektroniskajā sistēmā, ārste profilaktiskās apskates norādījusi ne vien zīdaiņu mājas vizītēs, bet arī pie saslimšanām, ko noteikumi neparedz.

«Šo manipulāciju ārste astoņu mēnešu laikā ievadījusi 479 reizes. Uzrādījusi, dodoties pie pacientiem dažādās vecuma grupās. NVD radās bažas, vai šī rīcība bijusi godprātīga,» stāsta NVD pārstāve Evija Štālberga. «Mēs esam nākuši pretī, un lūguši šo konstatēto informāciju labot. Viņa ir veikusi labojumus, un ticis veikts pārrēķins, un summa, ko valsts ir pārmaksājusi .. tiek ieturēta.»

Tikmēr ārste Reinholde norāda: «Kad es rakstu «profilaktiskā apskate», tad tā ir bijusi profilaktiskā apskate, viņa tiešām ir bijusi, un es ierakstu. Tajā brīdī es nedomāju, ko valsts man samaksās.»

Dārtas un Ričarda mamma Kristīne Zariņa saka – bērnu aprūpē vispār nedrīkstētu būtu kaut kādi ierobežojumi un kvotas.

«Mums ar Ričardu bieži bija jānāk. Un tā ir vecākiem, kam pirmais bērniņš piedzimis, kad daudz ko vēl nezina, svarīgi, ka dakteris tomēr apskatās un dod padomus – gan par ēdināšanu,gan lietām, ko māmiņa nezina. Sevišķi, ja pirmais bērniņš, kad viss notiek pirmo reizi, un ja nav vecmāmiņas… Ārsts ir pirmais cilvēks, ar ko jaunā māmiņa var satikties un parunāt,» atzina Dārtas un Ričarda mamma.

Kā uzsver NVD, citus gadus valstij bija iespēja apmaksāt kvotu pārtēriņu, bet šogad papildu finansējums nav piešķirts.

Ko darīt grūtniecei, kura nevar atrast ārstu savam bērniņam, kurš drīz nāks pasaulē? Portāla TVNET lasītāja Karina saskārusies ar problēmu, ka ģimenes ārsti atsakās ņemt uzskaitē jaundzimušo. Veselības ministrijā ieteica sievietei vērsties pie ārsta, ņemot vērā faktiskās dzīvesvietas adresi, kā arī pārrunāt ar ārstu reģistrācijas atteikuma iemeslus.

TVNET lasītāja Karina rakstīja: “Gaidu otro bērniņu, un kārtējo reizi saskaros ar problēmu, ka ģimenes ārsti atsakās ņemt uzskaitē jaundzimušo. Dzemdību namā ir jānosauc jaundzimušā daktera uzvārds, jo viņam tiek ziņots, ka jaunais pacients ir piedzimis un ģimenes ārstam jāatnāk mazais apskatīt pēc atbraukšanas no Dzemdību nama.

Tātad vecākiem ir jāsarunā dakteris savam bērniņam. Bet, ejot pie dakteriem, kas praktizē tuvāk mūsu dzīvesvietai, un lūdzot paņemt jaundzimušo uzskaitē, tikai jādzird atteikumi. Tā es kā grūtniece staigāju apkārt un stresoju, vai līdz dzemdībām maz kāds mani paņems…

Nu jocīgi! Vai tad tas nav valsts pienākums nodrošināt šo dakteri iespējami tuvu dzīvesvietai, jo zīdaini izvadāt vismaz reizi mēnesī pie daktera nebūtu vēlams cauri visai pilsētai? Zinu, ka daudzas māmiņas saskaras ar šo problēmu.”

Ārsts var nepiekrist pacienta reģistrācijai

Savukārt Veselības ministrijā TVNET sniedza šādu skaidrojumu par šo situāciju: “Ikviens pediatrs vai ģimenes ārsts, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošina pacientu veselības aprūpi savas darbības pamatteritorijā.

Pediatrs vai ģimenes ārsts var nepiekrist pacienta reģistrācijai savu pacientu sarakstā gadījumā, ja:

• pacienta dzīvesvieta atrodas ārpus ārsta darbības pamatteritorijas;
• ārsta pacientu sarakstā jau ir 1800 reģistrētu pacientu vai 800 bērnu.

  Tas neattiecas uz ārsta darbības pamatteritorijā dzīvojošiem pacientiem, kā arī jau reģistrēta pacienta bērniem, vecākiem vai laulāto.

Veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārsts var sniegt arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, par to rakstiski vienojoties ar pacientu.

Pediatri savā pacientu sarakstā ir tiesīgi reģistrēt bērnus līdz 18 gadu vecumam. Ģimenes ārsti reģistrē gan bērnus, gan pieaugušos.

Lai veiktu reģistrāciju, pediatrs vai ģimenes ārsts ir jāizvēlas atbilstoši savai faktiskajai dzīvesvietai. Noskaidrot, kuru pediatru vai ģimenes ārstu darbības pamatteritorijā ietilpst cilvēka faktiskās dzīvesvietas adrese, var:

• zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00);
• rakstot e-pastu uz info@vmnvd.gov.lv (jānorāda faktiskā dzīvesvietas adrese – pilsēta, ielas nosaukums un numurs).

Veicot reģistrāciju, tiek noslēgta vienošanās. Piecu darbdienu laikā ārsts ievada informāciju par vienošanos Nacionālā veselības dienesta sistēmā. Reģistrācija stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās apstiprināšanas.

Konkrētajā gadījumā ieteikums būtu vērsties pie ārsta, ņemot vērā faktiskās dzīvesvietas adresi. Tāpat ieteikums ar ārstu pārrunāt reģistrācijas atteikumu, lai jaunā māmiņa saprastu tā iemeslus un iespējamos riskus.